Man ir kaimiņiene, kura dzemdēja bērniņu, kad viņai bija 50 gadu – tāpēc, ka viņai tā vienkārši sagribējās. Mūsu dēli kopā gāja bērnudārzā.
Reiz mēs ar vīru atnācām uz bērnudārzu pakaļ mūsu puisītim Mārim un redzējām, ka viņš runājas ar kaimiņienes dēlu. Māris stāstīja, kā viņš ar tēti apmeklējis riepu montāžas darbnīcu un ieraudzījis tur automašīnu pacēlājus.
Viņš to vēstīja ar lielu aizrautību . Pēkšņi kaimiņienes dēls, vārdā Ivars, piegāja pie mana vīra un pavaicāja, vai viņš nevarētu būt arī viņa tētis. Bet mamma viņam uzsauca: “Kāpēc tev vajadzīgs tētis? Tev jau ir tēvocis Valdis”.
Kad māsas dēls bija mazs, tēvocis viņu bieži apciemoja; tagad atbrauc tikai brīvdienās. Bet puika jau mācās skolā un kaunās par savu mammu. Precīzāk sakot, viņš kautrējas par viņas vecumu, jo pārējiem klasesbiedriem mammas ir gados jaunas.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk