Sākums Ģimene Skaudrs sievietes stāsts: kamēr kopu savu nevarīgo māti, paliku bez vīra, bērniem un darba. Nezinu, kā dzīvot tālāk

Skaudrs sievietes stāsts: kamēr kopu savu nevarīgo māti, paliku bez vīra, bērniem un darba. Nezinu, kā dzīvot tālāk

- freetime.lv
1161 Skatījumi

Sveicināti, šodien es vēlos jums uzticēt savu stāstu. Varbūt kāds varēs sniegt padomu, kas man palīdzēs.

Dzīve izveidojās tā, ka man bija jāuzņemas gādība par savu veco, nevarīgo mammu. Tas bija iemesls, kāpēc es pazaudēju savu vīru, saikni ar bērniem un darbu.

Es vienkārši nezinu, kā dzīvot tālāk. Mans dzīvesbiedrs nespēja paciest, ka atvedu mammīti pie mums un nolēmu par viņu parūpēties. Bet kurš tad to darīs?

Es taču nevaru pamest slimo mammu, kura pati netiek galā ar pašām vienkāršākajām ikdienas lietām.

Sākumā vīrs bija pacietīgs, tomēr es redzēju viņa sejā nepatiku. Viņš arvien biežāk sāka kavēties darbā, mājās atgriezās vēlu. Tad pamanīju, ka dzīvesbiedrs bieži sarakstās ar kādu sociālajos tīklos.

Vēlāk es uzzināju, ka tā ir cita sieviete. Viss sākās ar banālu komunikāciju, sūdzībām par to, ka esmu radījusi viņam neciešamus dzīves apstākļus.

Šī dāma atbalstīja manu vīru, proti, bija klāt īstajā brīdī, kad viņam vajadzēja kādam izkratīt savu sirdi. Rezultātā pēc kārtējā skandāla viņš sakravāja mantas un devās pie šīs sievietes, bet pēc tam iesniedza šķiršanās pieteikumu.

Bet mani bērni pārcēlās dzīvot uz kopmītni. Pēc dēla teiktā, bērni vairs nespējot paciest, ka vecmāmiņa pastāvīgi žēlojas, demences dēļ neatpazīst savus tuviniekus un dažkārt izstrādā nepatīkamas lietas. Viņiem tas nav vajadzīgs.

Tādējādi esmu palikusi viena, bez vīra un bērniem. Un nezinu, ko darīt tālāk, nesaprotu, kā turpināt dzīvot. Tomēr es joprojām gribu dzīvot normāli.

Bet izrādījās, ka, palīdzot mammai, es iznīcināju savu ģimeni, savu dzīvi. To ir ārkārtīgi smagi apzināties.

Un visgrūtākais ir tas, ka šādā situācijā tu nezini, kas ir pareizi un kas nepareizi. Kas jādara, lai būtu pareizi.

Vai man vajadzēja atstāt mammu vienu? Bet kā es pēc tam varētu dzīvot normāli? Un tāpēc šķita, ka rīkojos pareizi, bet paliku bez ģimenes un normālas dzīves.

Turklāt mani atlaida no darba, jo es visu laiku prasīju atvaļinājumu un staigāju ar tādu seju, it kā kāds būtu miris.

Tāpēc es nezinu, kā dzīvot tālāk. Varbūt kādam ir bijusi līdzīga situācija?

Dārgie lasītāji, varbūt jums ir kāds padoms šai izmisušajai sievietei? Priecāsimies, ja sniegsi ieteikumus vai dalīsies savā dzīves pieredzē!

Saistītie raksti

Pilnvērtīgai lapas darbībai tiek izmantotas sīkdatnes (cookies), kas glabājas uz tavas ierīces. Sapratu Vairāk Par sīkdatnēm

Par sīkdatnēm