Man kaimiņos dzīvo precēts pāris – Anna un Nikolajs. Abiem 32 gadi. Laulātajiem ilgi neizdevās ieņemt bērniņu, viņi kļuva par vecākiem tikai 30 gadu vecumā. Viņu ģimenē piedzima puika. Priekam nebija robežu! Īpaši laimīgi bija Annas un Nikolaja vecāki, jo viņi tik ilgi bija gaidījuši mazdēlu.
Anna ar prieku uzticēja mazuli saviem vecākiem. Viņi bieži ieradās, lai palīdzētu audzināt puisīti, spēlēties ar viņu vai pastaigāties. Arī Nikolaja vecāki gribēja pavadīt laiku kopā ar mazdēlu, taču Annai tas nebija pa prātam. Viņa aizliedza vīramātei un vīratēvam ne tikai ņemt mazuli rokās, bet pat tuvoties bērniņam.
Laiks paskrēja vēja spārniem, puikam apritēja gadiņš. Viņa jubileja tika nosvinēta ar plaši laicinieciski vērienu; tika pat sarīkotas cūku bēres.
Arī mūs uzaicināja uz svinībām. Kad ieradāmies noteiktajā laikā, redzējām, ka neviens vēl nav atnācis, bijām vienīgie viesi tobrīd.
Laiks bija silts, galdi bija saklāti ārā un teju vai lūza no labumiem, tur bija salāti, mājas desiņas, pastētes, želejveida gaļa, karbonādes, dārzeņi un garšaugi. Tāpat gaisā virmoja šašlika smarža, bet uz plīts stāvēja katls ar sautētiem kartupeļiem ar gaļu. Galds bija makten krāšņs! Atlika tikai gaidīt visus viesus un sākt mielastu.
Atnāca Nikolaja vecāki. Viņi uzdāvāja puikam – dārgu spēļu automašīnu, ar kuru bērns var braukt pats, kā arī aploksni ar pienācīgu naudas summu. Nikolaja tēvs sniedza roku bērniņam, lai paņemtu viņu rokās. Pēkšņi Anna paziņoja:
-Es aizliedzu jums ņemt viņu rokās.
-Kāpēc? Vīrietis apmulsis jautāja.
-Jums ir slikta enerģētika , Anna izdvesa.
Viņas vīratēvs pagriezās un izgāja no pagalma, viņam sekoja arī Nikolaja māte. Pēc kāda laika sieviete atgriezās, taču bez dzīvesbiedra. Viņš bija aizbraucis mājās.
LASI VĒL: “Ja tu mani dzemdēji, tad tev bija jādod dzīves pamats: dzīvoklis, nauda” – teica mans dēls.
Un izrādījās – viss notika tāpēc, ka šis vīrietis nav Nikolaja bioloģiskais tēvs. Dzīve savulaik izvērsās tā, ka viņa māte sāka dzīvot kopā ar viņu, kad Nikolajam bija trīs gadiņi. Vīrietis puiku audzināja un rūpējās kā par savu dēlu, bet Koļa nekādi nevarēja pieņemt patēvu, turklāt viņš joprojām ir greizsirdīgs uz māti.
Katrā ziņā es nesaprotu, kā iespējams rīkoties tik cūciski, it īpaši viesu priekšā. Es tikai varu nojaust nojaust, cik liels bija Koļas patēva sarūgtinājums par notikušo.