Protams, Ivars nepalaida garām šo faktu:
– Un uz kurieni tad tu esi sataisījusies?
Anna godīgi atzina, ka vēlas aizvest dēlu uz jūru.
– Jā, bez manis? Ko tu domāji – ar pielūdzējiem pastaigāsies? Nē, es arī braukšu!
Alena nespēja savaldīties un teica:
– Ivar, man naudas pietiek tikai diviem!
– Beidz vaimanāt, es dabūšu naudu. Turklāt rīt saņemšu algu!
Annai nepatika doma par došanos atpūsties kopā ar vīru, jo viņa jau bija iztēlojusies, cik labi un mierīgi viņai būs kopā ar dēlu. Viņa pat nedomāja par kaut kādiem kavalieriem.
Pagāja divas dienas, bet Ivars pie algas nebija ticis. Tad Anna vīram teica, ka ir pēdējais brīdis iegādāties ceļojuma biļeti, ja reiz viņš nolēmis doties līdzi.
Un tad Ivars paziņoja:
– Nopērc biļeti par savu naudu, un es tev atdošu, kad saņemšu algu!
– Ivar, man nauda ir tikai naktsmītnei un ēšanai. Ja es tev tagad nopirkšu biļeti, tad varēsim nebraukt vispār, jo nomirsim badā!
– Beidz vaimanāt! Būs tev nauda!
Anna saprata, ka viņai nav izvēles: vai nu pirkt vīram biļeti, vai arī viņš neļaus viņai doties ceļojumā kopā ar dēlu.
Pienāca algas diena. Ivars atgriezās no darba pilnā kā mārks.
Anna bija skaidrs, ka vīrs visu naudu nodzēris. No aizvaimojuma sieviete izplūda asarās. Viņa nolēma nākamajā dienā doties uz ceļojumu aģentūras kasi un nodot atpakaļ vīra biļeti.
Bet jau pie durvīm Ivars viņu apturēja:
– Tu ko? Vai tu mani par cilvēku neuzskati? Es arī gribu uz jūru!
Neko darīt, Anna saprata, ka strīdēties ar vīru nav iespējams, tik un tā neko neizdosies pierādīt. Viņa aizņēmās nedaudz naudas no draugiem, no mātes, pat viņas dēliņš atdeva savu krājkasīti. Izdevās kaut ko sagrabināt, lai arī maz, bet vismaz kaut ko.
Anna bija spiesta staigāt pa tirgu, nogaršojot augļus; vismaz par to nebija jāmaksā. Vienīgais, kam pietika naudiņas, bija kartupeļi – no tiem tad arī ģimene pārtika. Pēc atgriešanās mājās Anna un dēliņš bija krietni novājējuši, kamēr vīrs bija uzaudzējis prāvu alus vēderu.
Tāds, lūk, stāsts! Ne velti ir sakāmvārds – vilks spalvu met, bet tikumu ne. Tā nereti notiek arī ar bijušajiem cietumniekiem. Padalies arī tu domās par šo notikumu, būsim pateicīgi!