Ieraugot, kāda ir mana līgavaiņa saziņa ar viņa bijušo sievu un bērniem, es nolēmu, ka kāzu nebūs. Man simts gadu tas nav vajadzīgs – to es izdomāju tikai trīs dienas pirms stāšanās laulībā. Šis nav mans stāsts!
Esmu jau diezgan nobriedusi sieviete, tāpēc nav pārsteidzoši, ka starp maniem vienaudžiem ir daudz vīriešu ar pagātni. Mani tas nemaz nebiedē.
Aizdomīgāki ir tie, kuriem nav ne bijušo sievu, ne ilgstošu attiecību vēstures. Uzreiz rodas sajūta, ka kaut kas ar šiem stiprā dzimuma pārstāvjiem nav kārtībā.
Ar Sandri satikos kādā korporatīvajā ballītē. Mēs abi strādājām vienā uzņēmumā, bet katrs savā nodaļā. Sākumā apmainījāmies tālruņu numuriem, pēc tam sākām tikties un vēlāk dzīvot kopā.
Atkārtoju, ka esmu “liela meitene”, man vairs nav laika piecus gadus censties atrast partneri. Negribas tērēt pārāk daudz laika nepiemērotam vīrietim.
Sandris man šķita ļoti piemērots dzīvesdraugs. Viņš bija dzīvespriecīgs, asprātīgs, uzmanīgs un arī labi pelnīja – nu, īsts sapņu tēls. Bet šis vīrietis ir šķirtenis un viņam ir divi bērni, desmit un septiņus gadus veci.
Sandris neko nestāstīja par savu bijušo sievu, viņš vienkārši paziņoja faktu, ka ir bijis laulībā un viņam ir bērni. Viņš regulāri tikās ar savām atvasēm un apzinīgi maksāja uzturlīdzekļus. Es ar viņiem nebiju iepazīstināta, mēs abi domājām, ka vēl nav pienācis īstais laiks.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk