Mans dēls un viņa sieva dzīvo atsevišķi no manis. Dēls strādā, bet vedekla ir dekrēta atvaļinājumā, jo viņiem ir divi puikas, kuriem ir trīs un pieci gadi.
Dēla sieva visu laiku vaimanā, ka viņai neesot laika veikt sadzīves darbus. Dažreiz viņa saka, ka ir tā noņēmusies ar bērniem, ka nav laika pagatavot ēdienu, par dārza darbiem nemaz nerunājot.
Dēla ģimene dzīvo privātmājā, tāpēc tur ir daudz dažādu darbiņu.
Dēlam ir pamatdarbs un dažādas haltūras, bet nereti viņš gatavo ģimenei pusdienas vai vakariņas. Viņš daudz laika pavada kopā ar bērniem, lai sieva varētu atpūsties. Un pagalmā visu dara pats.
Es arī bieži pieskatu savus mazdēlus, kad vien man lūdz. Bet dēla un viņa sievas dzīvē īpaši nejaucos.
Bet pirms dažām dienām es devos darba darīšanās uz rajonu, kurā dzīvo mana dēla ģimene, izdarīju visu agrāk, nekā biju domājusi, un nolēmu aiziet pie ciemos pie dēla ģimenes.
Izdomāju, ka viņiem pirms svētkiem droši vien ir daudz darba, pasēdēšu ar mazbērniem, ļaušu vedeklai mierīgi kaut ko padarīt.
Tagad visu laiku domāju, ka būtu bijis labāk, ja es pie viņiem nebūtu aizgājusi. Kāpēc tā?
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk