Sākums Ģimene Negribi dzemdēt? Tātad esi bērniņu sadzīvojusi, ejot pa kreisi! – iebrēcās vīramāte. Es biju satriekta par šādām apsūdzībām!

Negribi dzemdēt? Tātad esi bērniņu sadzīvojusi, ejot pa kreisi! – iebrēcās vīramāte. Es biju satriekta par šādām apsūdzībām!

- freetime.lv
698 Skatījumi

Mani īpaši nesaista dārza darbi – ar tiem galvenokārt nodarbojas vīramāte. Vīrs uz vasarnīcu parasti dodas bez manis, bet paretam aizbraucu arī es, lai gan parasti esmu noslogota darbā un dažkārt nākas strādāt pat brīvdienās.

 

Svētdienas rītā vasarnīcā sajutos slikti. Iepriekšējā vakarā vīrs un sievastēvs dzēra alu. Tuvumā nav aptieku, dabūt medikamentus nevar, bet ne man, ne vīramātei nav autovadīšanas tiesību. Bet, skatoties uz vīramāti un viņas prieku, man kļuva vēl sliktāk ap dūšu.

 

Viņa sāka runāt bez apstājas:

– Es nesaprotu, kāpēc mūsdienu jaunieši uzreiz nerada bērnus? Kas gan ir dzīve tikai priekš sevis? Galu galā visi dzīvo bērnu dēļ. Un tā arī mēs dzīvojām. Neilgi pēc kāzām mums piedzima dēls.

 

Kāpēc ne? Ko jūs bazūnējat par to savu mājokli? Vai jums nav pietiekami daudz vietas? Drīz es došos pensijā, vectēvs jau sen vairs nestrādā. Un mēs arvien vairāk domājam, ka pārvāksimies uz dzīvi laukos. Lūk, jums brīvs dzīvoklis – dzemdējiet!

 

Sākumā es klusēju, arī vīrs atbalstīja manu nostāju, pat sakliedza uz mammu, kura savās domās jau bija sākusi izvēlēties vārdu mazdēlam. Tomēr viņu nevarēja nomierināt – it kā ideju strūklaku!


Stāstīja, kur liks mazuļa gultiņu, kā vedīs viņu uz skolu, kā arī izteica nožēlu, ka tā arī nav dzemdējusi otru bērnu, un ieteica man laist pasaulē vairākas atvases.

 

– Es tagad netaisos dzemdēt, es iebrēcos, skrienot uz dārzu. Mēs tā nolēmām: vispirms savs mājoklis un tad bērni. Nekad vēl neesmu bijusi stāvoklī, bet man šķiet, ka sliktu dūšu izraisījis kaut kas cits.

Un nespriedelējiet – bērnu radīšana un viņu skaits ir mana un vīra darīšana. Nevajag izdarīt uz mani spiedienu!

 

Vīramāte kādu laiku klusēja. Un es sāku atcerēties, kā iepriekšējā dienā degvielas uzpildes stacijā nopirkām zivju pīrāgus. Visticamāk, tā ir saindēšanās ar pārtiku.

 

Un tad vemšanai pievienojās caureja. Un grūtniecības laikā tā nenotiek, simptomi ir citādi.
– Nu skaidrs, ja vedekla atsakās dzemdēt, tad viņa nav palikusi stāvoklī no vīra, secināja vīramāte.

 

Sievastēvs jau uztraukti piepacēlās no krēsla, klausoties sievas pieņēmumos, mans dzīvesdraugs bija apmulsis, bet vīramāte turpināja:

 

– Ja tu būtu no palikusi stāvoklī no mūsu Aleksīša, tu nebūtu atteikusies dzemdēt. Ikviena sieviete vēlas dzemdēt bērnu no mīļotā vīrieša. Un šeit viss ir skaidrs – sadzīvojusi bērnu ar kādu citu! Nevēlas, lai vēlāk atklātos patiesība. Aborts var noslēpt visu.

 

Es vairs neizturēju un skaļi teicu:

 

– Tā kā pēc jūsu loģikas sieviete dzemdē bērnu no mīļotā vīrieša, tad es noteikti dzemdētu no mīļākā, kas tuvs manai sirdij. Padomājiet pati – ja es sāktu iet pa kreisi, tad pavisam noteikti iemīlētos citā vīrietī.

Vīramāte sāka aurot:

 

– Tātad tas nozīmē tikai gadījuma sakaru! Tu nejauši pārgulēji ar kādu, un tagad gribi nobēdzināt pēdas! Man nav ne jausmas, kur un ar ko tu vazājies! Ja tu atsakies dzemdēt, Aleksim ir jāšķiras no tevis. Lai kas tas arī būtu.

 

Vai nu tu nogalini viņa bērnu, vai krāpi – viens no diviem. Tāpēc tagad tev noteikti nepieciešams DNS tests. Un vispār – kāpēc es tevi, svešinieci, paciešu savā mājā? Tikai tāpēc, ka tu esi laba?

 

Kāpēc gan tu, tāda nekrietnele, mums esi vajadzīga! Es tevi pieņēmu tikai, lai tu radītu man mazbērnus. Es gribēju būt vecmāmiņa. Un, ja mazbērnu nav, kāpēc man būtu tevi jāpacieš? Šeit tev ir visi dzīvei vajadzīgie nosacījumi, bet tev ar to nav gana!

 

Aleksis vairs neizturēja un metās apklusināt māti, bet sievastēvs tiešā tekstā sievai pajautāja, vai viņa nav kļuvusi galīgi traka. Dīvaina bija viņas nostāja.

 

Jutos tik slikti, ka nevarēju pat sakravāt mantas, visu laiku vajadzēja apmeklēt tualeti. Atradu un iedzēru kuņģa darbību uzlabojošas tabletes un gaidīju, kad tās iedarbosies.

 

Vakarā atgriezāmies pilsētā un uzreiz noīrējām dzīvokli. Menstruācijas bija savlaicīgas. Ar vīramāti vairs nesazinos – tāda attieksme pret mani nav pieļaujama.

 

Vīratēvam ar to nav nekāda sakara, bet viņa sieva rīkojās nekrietni. Lai gan nesen viņa zvanīja un atvainojās.

 

Par bērniņa laišanu pasaulē tā arī neesmu domājusi. Tagad vēl vairāk negribu to darīt. Un nemaz nav zināms, vai es kādreiz laidīšu savu vīramāti pie mazbērniem, ja viņus vispār dzemdēšu.

 

Vīram teicu, lai viņš ne ar vārdu nepiemin man savu māti. Viņš staigā un klusē. Tā parastas saindēšanās dēļ sabojāju attiecības ar vīra vecākiem.

 

.

Saistītie raksti

Pilnvērtīgai lapas darbībai tiek izmantotas sīkdatnes (cookies), kas glabājas uz tavas ierīces. Sapratu Vairāk Par sīkdatnēm

Par sīkdatnēm