Neskatoties uz to, ka man ir 57 gadu, es cenšos piekopt aktīvu dzīvesveidu – dodos gan uz sanatoriju, gan pie savām vecajām draudzenēm uz pāris dienām. Nekas mani netur mājās – ar vīru jau sen esam šķīrušies, bērni ir izauguši un izveidojuši savas ģimenes.
Abas meitas kopā ar saviem vīriem aizbrauca uz otru valsts galu, bet dēls palika mūsu pilsētā. Pati dzīvoju dzīvoklī, piedāvāju dēlam un vedeklai apmesties pie manis, bet viņi negribēja. Atsevišķu mājokli viņiem bija dārgi īrēt, tāpēc mans dēls kopā ar sievu apmetās pie vīramātes.
Bieži ir neērti apmeklēt dēla vīramāti, tāpēc brīvo laiku izmantoju, kā vēlos – vai nu ārpus pilsētas, atvaļinājumā, ciemos pie draugiem. Kad es aizeju, nododu dzīvokļa atslēgas vedeklai, apleju puķes un rūpējos, lai neviens neiekļūtu mājoklī. No viņas puses nav bijuši iebildumi, un man tas bija ērti.
Un tā tas turpinājās līdz nesenai pagātnei, kad pie svētku galda, apciemojot dēlu, es pamanīju salātu bļodu, kas bija ārkārtīgi līdzīga manējai. Es labi nepārzinu visus traukus, bet atceros šo salātu bļodu – tā bija daļa no manas meitas pūra, kas pēc viņas aiziešanas palika pie manis. Pirmo reizi viņa noklusēja, maz kam ir līdzīgi trauki. Citā reizē vedeklas virtuvē ieredzēju šķīvjus, tieši tādus pašus, kādi bija manā virtuvē.
Atgriežoties mājās, nekavējoties pārbaudīju plauktus, lai noskaidrotu, vai esmu kļūdījusies vai ne. Man jau bija bija aizdomas – plauktos nepietika šķīvju, nebija arī meitas salātu bļodas. Viņa bija ļoti dusmīga uz manu vedeklu, sakot – es viņai uzticējos, bet viņa paņēma manas lietas aiz muguras un pat neko neteica.
LASI VĒL: Meitene kliedza autobusā, bet neviens pat galvu nepagrieza. Viss sākās tāda nieka dēļ
Zvanīju meitai, lai pasūdzētos, viņa nomierināja, saka, ne tikai vedekla, arī mans dēls ēd no šiem traukiem. Bet es joprojām jūtos aizvainota, vedekla taču vienkārši varēja palūgt, lai iedodu traukus, man nav žēl, jo citādi sanāk, ka tā ir vienkārši zādzība. Es nerīkoju skandālu, bet tagad atslēgas atstāju kaimiņieniei.