Ir pagājis gads, kopš šķīros no vīra, mēs pat nenovēlam viens otram daudz laimes dzimšanas dienā, šķiršanās bija smaga. Kopš tā laikā neesmu satikusi nevienu citu, baidos, ka mani atkal sāpinās.
Es lieliski apzinos, ka manām bažām nevajadzētu ietekmēt personīgo dzīvi, bet es joprojām bīstos komunicēt ar vīriešiem, un neko nevaru šajā ziņā darīt. Man ir 51 gads, un es jau sajūtu, kā mani ietekmē vientulība.
Pirmkārt, es kļuvu ļoti noslēgta, pat tad, kad vīrieši pie manis vēršas darba jautājumos, es cenšos no tā izvairīties vai aiziet. Iepriekš es viegli pieņēmu komplimentus no vīriešiem, bet tagad tie mani ļoti mulsina. Es jūtos ērti un droši tikai tad, kad esmu viena.
Otrkārt, tagad es domāju tikai par sevi, iepriekš praktiski nerūpējos par sevi, visu laiku tikai domāju par to, kā izdarīt, lai labāk justos vīrs, bērni un visi apkārtējie. Bet tagad es esmu prioritāte pati sev, bet jūtos vainīga par to, jo neesmu pieradusi visu algu tērēt tikai sev.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk