Starptautiskās sieviešu dienas būtība meklējama dziļāk par tulpēm un jaukiem apsveikumiem – šie svētki ir atgādinājums, ka daiļā dzimuma pārstāves gadsimtiem ilgi devušas nozīmīgu ieguldījumu sabiedrības, zinātnes un tehnoloģiju attīstībā.
Aiz daudziem izgudrojumiem, bez kuriem savu ikdienu nespējam pat iedomāties, stāv sievietes, sākot no veļas mazgājamās mašīnas un galda spēlēm – līdz kosmosa tehnoloģijām un bezvadu internetam.
Lai arī šo sieviešu vārdi ne vienmēr atrodami vēstures grāmatās, viņu atklājumi būtiski ietekmējuši vēstures gaitu.
Arī Latvijā zinātnieces pierāda, ka drosmīgas idejas un neatlaidība spēj radīt globālu ietekmi. Piemēram, pasaulē atzītā latviešu pētniece Inta Gribonika izstrādā vakcīnu, ko nākotnē varētu uzklāt uz ādas kā krēmu.
Savukārt Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieces Ilze Vamža un Vivita Priedniece no Kanādas zeltslotiņas un citiem dabīgiem materiāliem radījušas videi draudzīgas termoiepakojuma plāksnes – alternatīvu putuplastam, kas palīdz ievērojami samazināt ietekmi uz vidi.
Bet kādi vēl revolucionāri atklājumi vēstures gaitā tapuši, pateicoties sieviešu idejām un neatlaidīgam darbam?
Žanrs, kas piedzima no “Frankenšteina”
Angļu rakstniece Mērija Šellija (1797–1851) ar romānu “Frankenšteins” (1818) ne tikai radīja vienu no literatūrā ikoniskākajiem tēliem, bet arī ielika pamatus zinātniskās fantastikas žanram.
Romāns stāsta par jaunu zinātnieku Viktoru Frankenšteinu, kurš ir apsēsts ar ideju atklāt mūžīgās dzīvības noslēpumu.
Eksperimentējot, viņš rada dzīvu būtni no aizsaulē aizgājušu cilvēku ķermeņu daļām. Taču, ieraugot savu radījumu, Viktors nobīstas no tā izskata un to pamet. Būtne, sākotnēji labvēlīga, alkst tikt pieņemta, bet saskaras ar sabiedrības bailēm un atraidījumu. Vientulības un ciešanu mākta tā kļūst atriebīga un vēršas pret savu radītāju.
“Frankenšteins” nav parasts šausmu stāsts – tas pēta cilvēka atbildību par savu rīcību, zinātnes robežas, vientulību, ētiku un to, kas patiesībā padara cilvēku par “briesmoni”.
Programmēšanu aizsāka sieviete
Lai arī programmēšana nereti tiek uzskatīta par vīrišķīgu profesiju, par pirmo programmētāju pasaulē atzīta angļu matemātiķe Ada Lavleisa (1815–1852).
Viņa 19. gadsimtā izstrādāja algoritmu Čārlza Bebidža (1791–1871) analītiskajai mašīnai – teorētiskai, mehāniskai iekārtai, mūslaiku datora priekštecei.
Turklāt lielu devumu programmēšanas attīstībā sniegusi arī Greisa Hopera (1906–1992) – viena no pirmajām programmēšanas valodu izstrādātājām.
Viņa piedalījās “Cobol” valodas radīšanā un ieviesa ideju par kompilatoriem – programmām, kas cilvēkam saprotamu kodu pārvērš mašīnai saprotamā valodā.
Trauku mazgājamā mašīna – no porcelāna glābšanas līdz revolūcijai virtuvē
- gadā Džozefīne Kohrana (1839–1913) patentēja pirmo praktiski lietojamo trauku mazgājamo mašīnu ar ūdens spiediena mehānismu. Leģenda vēsta – viņa bija nogurusi no tā, ka kalpotāji mazgāšanas laikā nejauši sadauza viņas porcelāna traukus, tāpēc nolēma radīt ierīci, kas tos mazgātu mehāniski – ātrāk un saudzīgāk.
Sākotnēji sievietes izgudrojumu izmantoja viesnīcas un restorāni, bet vēlāk šī iekārta kļuva par neatņemamu sastāvdaļu mājsaimniecībās visā pasaulē.
Logu tīrāmās slotiņas un brauciens tramvajā
- gadu sākumā, braucot tramvajā pa sniegoto Ņujorku, Mērija Andersone (1866–1953) pamanīja – lai sliktos laikapstākļos transportlīdzekļu vadītāji varētu saskatīt ceļu, viņiem nākas atvērt logu vai arī apstāties. Viņai radās ideja par logu tīrāmo slotiņu, ko varētu vadīt no transportlīdzekļa iekšpuses. 1903. gadā Andersone ieguva patentu – viņas izgudrojums kļuva par pirmo efektīvo risinājumu vējstikla tīrīšanai braukšanas laikā.
Auto industrijai attīstoties, 1922. gadā autoražotājs “Cadillac” saviem automobiļiem sāka to uzstādīt kā standarta aprīkojumu.
“Monopols” – spēle, kas kritizēja monopolus
Pasaulslavenās galda spēles “Monopols”saknes meklējamas 1903. gadā, kad amerikāniete Elizabete Megija (1866–1948) radīja “Saimnieka spēli”. Tās mērķis bija parādīt, cik bīstami ir, ja zeme un resursi koncentrējas viena cilvēka rokās
Pagājušā gadsimta 30. gados šī spēle nonāca pārdevēja Čārlza Derova (1889–1967) rokās. Lai gan “Saimnieka spēles” autore to bija patentējusi, Derovs “nospēra” ideju, uzdodams to par savu.
Viņš pārdēvēja spēli par “Monopolu” un tiesības uz to pārdeva spēļu ražotājam “Parker Brothers”. Gan uzņēmumam, gan pašam Derovam “Monopols” atnesa miljoniem dolāru lielu peļņu, kamēr pati Megija saņēma vien simbolisku atlīdzību.
Bezvadu internets un aktrise, kura domāja kā inženiere
Hedija Lamāra (1914–2000) daudziem zināma kā leģendārā un neatvairāmā Holivudas aktrise no tādām filmām kā “Ekstāze” (1933), “Sieviete dzīvnieks” (1958) un citām.
Taču, iespējams, ka bez viņas nemaz nepastāvētu tādas mūsdienu tehnoloģijas kā “Wi-Fi”, GPS navigācijas sistēma un “Bluetooth”.
Otrā pasaules kara laikā viņa kopā ar komponistu Džordžu Antailu (1900–1959) izstrādāja frekvenču pārslēgšanas tehnoloģiju.
Sākotnēji tā bija paredzēta torpēdu vadības sistēmām, lai novērstu radiosignāla traucējumus, tomēr vēlāk šis izgudrojums kļuva par pamatu jau daudzu citu tehnoloģiju attīstībai.
Degviela, kas aizveda amerikāņus kosmosā
Laikā, kad Aukstā kara kosmosa apgūšanas sacensība starp Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) un Padomju Savienību ritēja pilnā sparā, amerikāniete Mērija Šērmena Morgana (1921–2004) izstrādāja īpaši jaudīgu degvielu, ko nosauca par “Hydyne”. Tieši tā 1957. gadā ļāva veiksmīgi palaist raķeti, kas kosmosā nogādāja pirmo ASV satelītu – “Explorer 1”.
Morgana kļuva par pirmo sievieti raķešu zinātnieci ASV, tomēr liela daļa sabiedrības par viņas sasniegumiem pat nenojauta, jo sieviete apzināti izvairījās no slavas un nepiekrita intervijām ar medijiem.
Viņas dēls Džordžs Morgans vēlējās to mainīt – viņš uzskatīja, ka pasaulei jāzina par viņa mātes izcilo veikumu, tāpēc 2013. gadā viņš publicēja grāmatu “Raķešu meitene: stāsts par Amerikas pirmo sievieti raķešu zinātnieci Mēriju Šērmenu Morganu”.
Ložu necaurlaidīga šķiedra – izejmateriāls bruņuvestei
Bruņuveste – tāda, kādu to zinām mūsdienās, – tapusi, pateicoties ķīmiķei Stefānijai Kvolekai (1923–2014). 1965. gadā, strādājot uzņēmumā “DuPont”, viņa atklāja jaunu, īpaši izturīgu un vieglu sintētisko šķiedru, ko nosauca par kevlāru.
Šis materiāls izrādījās piecas reizes izturīgāks par tāda paša svara tēraudu, vienlaikus nodrošinot gan vieglumu, gan karstumizturību.
Sākotnēji šķiedra tika radīta, lai uzlabotu automašīnu riepu izturību, taču drīz vien kļuva skaidrs, ka tās potenciāls ir daudz lielāks. No tās sāka ražot ložu necaurlaidīgās vestes, ķiveres un citu aizsargaprīkojumu, kas gadu gaitā izglābis tūkstošiem dzīvību.
Mūsdienās kevlārs tiek izmantots arī daudz kur citur, piemēram, riepu un sporta piederumu (tenisa rakešu un hokeja nūju) ražošanā.
Mājokļa drošības sistēma – mūsdienu videonovērošanas aizsākumi
- gadā afroamerikāniete Marija Van Britana Brauna (1922–1999) kopā ar vīru, elektronikas tehniķi Albertu Braunu, izgudroja pirmo videonovērošanas drošības sistēmu, lai varētu justies pasargāta arī tad, kad mājās uzturas viena. Tā kā Marija strādāja par medmāsu, mājās viņa nereti atgriezās agri no rīta vai vēlu naktī, turklāt apkaimē, kurā viņa dzīvoja, bija augsts noziedzības līmenis.
Drošības sistēma ļāva redzēt un dzirdēt cilvēku pie mājas durvīm, sarunāties ar viņu, kā arī attālināti atvērt durvis vai izsaukt kārtibas sargus ārkārtas situācijā. Šī inovācija kļuva par pamatu mūsdienu videonovērošanai un mājas drošības tehnoloģijām kopumā.
Dārgie lasītāji, vai jums patika šis aizraujošs raksts? Laipni lūgti atzīmēt to ar “patīk” un dalieties sociālajos tīklos ar draugiem!
Materiāls sagatavots sadarbībā ar televīzijas kanālu “National Geographic”.
Dzīvesstila entuziaste, kura dalās ar praktiskiem ikdienas knifiem, receptēm un zvaigžņu vēstījumiem. Inga tic, ka dzīves kvalitāte slēpjas detaļās un mazos, priecīgos atklājumos katru dienu.