Sākums Ģimene Ne tētis, ne mamma negrib nākt uz manām kāzām, jo abi necieš viens otru. Esmu izmisumā, ko man darīt?

Ne tētis, ne mamma negrib nākt uz manām kāzām, jo abi necieš viens otru. Esmu izmisumā, ko man darīt?

- freetime.lv
1151 Skatījumi

Mana mamma un tētis izšķīrās apmēram pirms 16 gadiem. Viņu šķiršanos var saukt par mierīgu un inteliģentu, viņi pat dažreiz viens ar otru sazvanās, jo abiem ir kopīgas lietas, radinieki un tā tālāk. Viņi pat var sēdēt pie viena galda ar citiem cilvēkiem, bet tikai tad, ja tēvs ieradas viens, bez otrās sievas.

Lieta tāda, ka tēvs aizgāja nevis vienkārši pie citas sievietes, bet gan pie viņa un mammas kopējās draudzenes, ar kuru viņi abi bija draugi kopš bērnības. Pēc tam mamma izsvītroja draudzeni no savas dzīves, lai gan ar tēti turpināja sazināties. Bet viņa pati savu personīgo dzīvi nesakārtoja, jo pēc savas būtības ir monogāma.

Bet es ar tēta sievu komunicēju normāli, lai gan man pret viņu nav lielu simpātiju, es viņu izturu tikai sava tēta dēļ. Mamma visu zina, bet neko nesaka, man nepārmet un nedusmojas. Mūsu attiecības var saukt par cildenām, kā vēstīts manā mīļākajā filmā.

Tas viss arī būtu turpinājies, ja ne manas gaidāmās kāzas. Kāzu ielūgumus es iedevu saviem vecākiem personīgi. Man likās, ka tēvs saprata, ka aicinu viņu vienu. Tomēr viņš man pavēstīja, ka gatavojas ierasties kopā ar sievu. Uzzinot par to, mana māte man teica, ka tad viņa neapmeklēs kāzas un nekavējoties dosies prom, tiklīdz tēva sieva ienāks dzimtsarakstu nodaļā. Viņa netaisās būt vienā telpā ar šo sievieti.

– Piedod meitiņ, kāzas ir kāzas, bet es neesmu no dzelzs, viņa atzina.

Tēvs arī ieturēja līniju, sakot – Ira tevi pazīst kopš bērnības, viņa arī rūpējās par tevi, viņai ir tiesības. Un tu pret to īpaši neiebildi.. Galu galā viņa ir mana ģimene. Un ja nē, tad es uz tavām kāzām vispār neiešu. Un tev vairs nav jānāk pie manis, es nevēlos savā mājā redzēt liekuļus, ja tu tik daudzus gadus neesi iemācījusies cienīt manu sievu.

Bet kā ar mani? Kurš mani ciena? Protams, mamma man ir daudz mīļāka par Iru.

Es nezinu, ko darīt. Bezmaz jāatceļ kāzas. Es tik ļoti gribu, lai man tik svarīgā dienā blakus būtu abi mani vecāki. Bet viņi dzīvo savos aizvainojumos un ievelk mani tajos.

Ko tu domā par šo stāstu? Ir gadījies nonākt līdzīgā situācijā? Priecāsimies, ja savā pieredzē padalīsies komentāros!

Saistītie raksti

Pilnvērtīgai lapas darbībai tiek izmantotas sīkdatnes (cookies), kas glabājas uz tavas ierīces. Sapratu Vairāk Par sīkdatnēm

Par sīkdatnēm