Mēs ar vīru nodzīvojām kopā 16 gadus. Bet nesen izrādījās, ka viņam jau gadu ir cita sieviete. Sākumā viņš gribēja pamest viņu un palikt ģimenē. Bet tad pārdomāja un atstāja mani un bērnus.
Es saprotu, ka man vajadzētu viņu ienīst un ļaut viņam iet. Bet kaut kas mani notur, es viņam esmu piedevusi un pat neesmu dusmīga. Un es lūdzu viņu atgriezties. Tas, protams, mani pazemo, bet nez kāpēc es atkal un atkal aicinu viņu atgriezties. Pastāstiet man, ko darīt? Galu galā mums ir divi mazi bērni, savās bēdās dalās 37 gadus vecā Jūlija.
Psihologa komentārs:
Jūlija, jūtu līdzi. Es saprotu, cik grūti tev šobrīd var būt. Zini, ne vienmēr šāda mīļotā cilvēka rīcība izraisa naidu un vēlmi “ar vieglu sirdi palaist viņu vaļā” – jūtas var būt dažādas.
Tu rīkojies ļoti gudri un parādi savu spēku, jo spēji piedot vīram, kurš nolēma turpināt dzīvi šādi, nevis kopā ar jums. Un vienīgais, ko šajā situācijā var darīt tālāk, ir tikai pieņemt viņa lēmumu un tiesības uz to. Cilvēks ir izdarījis savu izvēli, mēs to nevaram mainīt vai kaut kā ietekmēt, vismaz tiešā veidā.
Mēs varam darīt tikai to, kas ir atkarīgs no mums: piedot, lūgt atgriezties, pastāstīt par to, kā mēs joprojām cilvēku mīlam. Bet kā veidot savu likteni tālāk un ar ko, viņš var izlemt tikai pats.
Mūsu uzdevums tagad ir veidot savu dzīvi, ņemot vērā apstākļus, kādos esam.
Zinu, tu vēlētos saņemt kādu maģisku padomu, kas palīdzētu aizklauvēties līdz vīrieša sirdij, lūgt viņam atgriezties, mainīt attieksmi pret tevi. Bet diemžēl tāds padoms vai rīcības metode neeksistē. Katrs cilvēks var brīvi lemt savu dzīvi neatkarīgi no tā, kurš un kā viņam lūdza rīkoties citādi. Mēs varam ticēt, ka viņš pārdomās un atgriezīsies, taču mēs to nevaram ietekmēt.
Es saprotu, ka negribas, ka nav skaidrs, kā bez vīra veidot jaunu nākotni. Bet tagad tev ir jādomā par to, kā dzīvot tālāk. Un šajā ziņā būs daudz kas jāpaveic: jāsaprot, kā pārdzīvot šķiršanos, veidot jaunas attiecības ar bērniem, plānot savu personīgo dzīvi.
Priekšā ir daudz darāmā gan iekšējā, gan ārējā ziņā. Atrodi sev palīgus – cilvēkus, kuri spēs būt tev blakus, pirmajā laikā varēs daļēji uzņemties rūpes par bērniem un uzklausīs, atbalstot vārdos un darbos. Padomā par to, kā tu vēlētos redzēt savu nākotni, kādi soļi tam palīdzēs, un lēnām sāc tos īstenot.