Vecākiem es piedzimu vēlīnā vecumā, esmu viņu vienīgais bērns. Un tik un tā šķiet, ka es viņiem neesmu mīļa. Tagad mammai un tētim ir 64 gadi, bet man 20. Dzīvoju ar puisi pusotru gadu, īrējam dzīvokli.
Viņš strādā un mācās, un es tikai mācos. Tik tikko pietiek naudas dzīvokļa īrēšanai. Mums ar iztikšanu neiet pārāk labi, bet vīra un mani vecāki palīdz ar pārtikas produktiem.
Tiklīdz sākām dzīvot kopā, uzreiz nolēmām, ka jāreģistrē laulība. Mēs negribējām steigties, bet nolēmām piekāpties vecākiem un apprecējāmies. Pēc tam mani un vīra vecāki visu laiku kļastīja, ka grib mazbērnus.
Mēs bijām kategoriski pret bērnu radīšanu tik agri. Dzīvot īsti nav kur, abi vēl mācāmies. Mans dzīvesdraugs nopelna grašus. Bet vīra vecāki bija noraizējušies, ka nenodzīvos tik ilgi, lai pieredzētu savu mazbērnu nākšanu pasaulē.
Viņi nolēma ar mums aprunāties un piedāvāja sekojošo:
“Tu dzemdēsi un turpināsi mācīties. Tev atlicis tikai gads, pa šo laiku mēs pieskatīsim mazuli. Par savu maternitātes pabalstu iegādājieties mums nelielu māju laukos. Mēs ar tēti aizbrauksim, jūs dzīvosiet mūsu mājoklī un nevajadzēs īrēt mājokli.
Gadā, kad beigsi mācības, padzīvosiet pie mums, bet ja nebūs vēlmes, tad pagaidām maksāsim par mājokļa īri. Visu bērnam nepieciešamo nopirksim paši”.
Protams, man nepatika viņu piedāvājums, bet dzīvokļa dēļ es negribēju dzemdēt. Tomēr dzīve ieviesa savas korekcijas. Kad notika šī saruna, biju jau piektajā grūtniecības nedēļā, bet par to nezināju.
Un tagad dzemdību termiņš jau ir pavisam tuvu. Neviens pat autiņbiksītes nav nopircis un klusē. Es domāju, ka varbūt viņi iegādāsies tās, tuvinoties dzemdībām.. Galu galā vīra vecāki ir jau gados un, iespējams, tic visdažādākajām zīmēm. Bet nekā tāda. Zvana vīramāte un jau piekto reizi jautā, vai mazdēla piedzimšanai viss ir gatavs.
Es viņai saku, ka nē. Visu naudu tērējam dzīvokļa īrēšanai. Uz to viņa tikai atbild: “Un ko domā tavs vīrs Volodja?”
Lūk, ko darīt? Tagad meklējam istabu, lai vismaz kaur kāda nauda paliek mums kabatā. Mums nebūs laika nopirkt visu nepieciešamo, bet vismaz kaut ko iegādāties varēsim. Sievietei stāvoklī ar lielu vēderu neviens negrib izīrēt istabu. Es nezinu, ko darīt.
Iespējams, bērnam piedzimstot, nopirksim sev māju ciematā, izmantojot maternitātes pabalstu.