Mana draudzene Arina ir tikai dažus gadus vecāka par mani. Viņai nesen apritēja 40.
Savulaik strādājām kopā, viņa vienmēr man palīdzēja. Kad man piedzima meita, Arina, būdama pieredzējušāka, vienmēr sniedza labus padomus, ieteica, ko darīt, kur ietaupīt, pie kādiem ārstiem vērsties. Pašai Arinai ir divas meitas, vecākajai jau 19, bet jaunākajai 10 gadi.
Vecākās meitenes vārds ir Lizija, un vēl nesen viņas vecākiem ar viņu nebija nekādu problēmu. Meitene labi mācījās un iestājās universitātē; varbūt šī augstākā mācību iestāde nav pati prestižākā, bet par izglītību tur nav jāmaksā.
Universitātē meitene satika savu mīlestību – studiju biedru Mihailu. Arinai un viņas vīram puisis patika. Lai gan viņš nebija vietējais, bet laipns un dzīvespriecīgs, ārēji bija manāms, ka viņa ģimenei naudas problēmu nav.
Arinas ģimene dzīvo trīsistabu dzīvoklī. Katrai no meitām ir sava istaba, jo viņām ir liela vecuma starpība un katrai pavisam citas intereses. Istabas tomēr ir mazas, sienām nav skaņas izolācijas. Nav skaidrs, kā izmitināt divas ģimenes, jo īpaši tāpēc, ka dzīvoklī dzīvo mazs bērns.
Pēc tam, kad Lizija un Mihails sāka dzīvot kopā, notikumi sāka attīstīties vēl straujāk. Jau pēc pāris mēnešiem noskaidrojās, ka jauniete ir stāvoklī.
Lizija priecājās par gaidāmo mazuli un nekavējoties sāka plānot kāzas.
Taču – neviens no topošajiem laulātajiem nestrādā, bet tas ne mazākajā mērā neietekmēja viņu vēlmi svinēt kāzas. Svinībām tikai izvēlēts dārgs restorāns, bija daudz viesu, Lizija atrada kleitu, kas arī nebija lēta. Atteikt meitenei bija grūti, līdzko vecāki sāka strīdēties, viņa uzreiz saķēra vēderu un sūdzējās par sāpēm.
Tika sarīkotas krāšņas kāzas, taču ģimenei naudas nepietika – bija jāaizņemas. Arina domāja, ka topošais tēvs savu jauno statusu uztvers nopietni un sāks meklēt darbu. Studēt var arī neklātienē, bet ģimeni ir nepieciešams nodrošināt. Izrādījās, ka tikai Arina domāja, ka jauniešiem būtu jāstrāda. Lizija un Mihails negrasījās pāriet no dienas nodaļas uz vakara vai neklātnies nodaļu, turklāt viņi nevēlējās meklēt darbu.
Mihaila vecāki jaunlaulātajiem uzdāvināja automašīnu, tāpēc viņi braukā pa pilsētu un apmeklē burziņus. Lai uzpildītu ar degvielu šai mašīnai, Mihaila vecāki dēlam pārskaita 15 tūkstošus rubļu (aptuveni 250 eiro) mēnesī, lai gan jaunieši ar šo naudu iztiek maksimums nedēļu. Pārējā laikā jaunā ģimene ir pilnībā Arinas un viņas vīra apgādībā.
Jaunieši varēja “uztaisīt” bērnu, bet viņi nevēlas domāt par to, kā viņu nodrošināt. Arina un viņas vīrs saņem vidējo algu. Lizijas uzņemšana budžeta grupā viņiem bija priecīgs notikums tāpēc, ka viņiem būtu problemātiski samaksāt arī par izglītību. Vecāki ticēja, ka meitene saņems diplomu, atradīs darbu un nodrošinās sev iztiku, taču izrādījās pavisam citādi.
Ko tu domā par šo stāstu? Vai tev ir gadījies nonākt līdzīgā situācijā? Priecāsimies, ja dalīsies komentāros!