Reiz es braucu autobusā un man priekšā bija garš ceļojums. Nākamajā sēdvietā aiz manis sēdēja vecāka gadagājuma kundze, kura izskatījās apmēram uz 60 gadiem. Iespējams, līdzbraucēja bija viņas draudzene, jo viņa stāstīja savu stāstu skaļi un atklāti.
Rimma (sievietes vārds) izklāstīja stāstu, kas noticis viņas dzīvē. Stāsta galvenā varone bija viņas meita, kurai jau ir aptuveni 40 gadu.
Rimma ir trīs bērnu mamma: divi dēli un meita. Dēli, pēc viņas stāstītā, bija pozitīvi noskaņoti pret mammu un ar viņiem nebija nekādu problēmu. Sieviete saviem dēliem veltīja mīlestības un siltus vārdus. Viņi esot ieguvuši labu izglītību, nopirkuši mājokļus un apprecējušies ar labām sievietēm.
Ar meitu situācija bija pavisam citāda. Tatjana (tā Rimma sauca savu meitu) absolvējusi koledžu, visu mūžu meklējusi vīrieti ar labu finansiālo stāvokli, gandrīz nekad nav strādājusi, bet tikai dzemdējusi bērnus. Rimmas dzīvoklī dzīvoja meita un viņas bērni, un pēc vēstītā es sapratu, ka sievieti šī situācija ir kļuvusi nepanesama.
– Nu, vismaz viņai būtu kauna jūtas, viņa staigā pa dzīvokli vienās apakšbiksēs – sūdzējās sieviete.
– Viņa katru gadu dzemdē bērnus, bet neviens no viņas vīriešiem pat nepalīdz finansiāli. Visi dzīvo no manas pensijas. Tas ir šausmīgi!
Rimma nespēja meitu izmest no sava dzīvokļa, jo viņai nav ne darba, ne iespēju īrēt mājokli.
Lai gan Taņa nekur nestrādā, viņa pastāvīgi kaut kur pazūd.
– Mammu, paliec pie Jegora, es būšu prom uz piecām minūtēm.
– Mammu, pasēdi ar Mašenku, man vajag aiziet pie manikīra.
Cik es sapratu, Rimmai nebija piegriezusies nevis meitas dzīvošana viņas miteklī, bet gan viņas nekaunība un infantīlisms.
Arī Rimma gribēja mieru un atpūtu. Viņa vēlējas tikties ar draugiem, pasēdēt kafejnīcā. ievietei pat nebija laika doties pie ārsta. Viss brīvais laiks tika pavadīts ar mazbērniem. Meita nekādus mājienus par pārvākšanos uz citu mājokli nesaprata. Viņa teica:
– Mammu, tev būs garlaicīgi bez mums.
– Mammu, tu pazudīsi bez manas palīdzības.
Taču nekādas palīdzības nebija, bet tikai skandāli. Tatjana pieprasīja no mātes, lai viņa noslēdz līgumu, ar kuru dzīvoklis tiktu uzdāvināts viņai. Rimmas attiecības ar dēliem pasliktinājās, jo tad, kad viņi atbrauca, Natālija sacēla skandālu.
Reiz Tatjanu ieradās apciemot draugu kompānija un, kad Rimma pauda savu sašutumu, viens no Tatjanas draugiem gandrīz vai piekāva Rimmu.
Sieviete ir izmisumā. Viņa domā par sazināšanos ar aizbildnības iestādēm. Viņa vēlas, lai viņas meita izvāktos no viņas mājokļa un sāktu patstāvīgu dzīvi.
Es nezinu, vai Rimmai ir taisnība vai nē, jo meitas audzināšana bija viņas pienākums. Kā arī man ir žēl sievietes, tāpēc ceru, ka viņai viss izdosies.