Pēc pāris mēnešiem manai brāļameitai Olgai būs 20 gadu un viņa jau plāno, kā to nosvinēt. Jauniete pavasarī absolvēja koledžu un, šķiet, ir jau tikpat kā pieaugusi sieviete, bet strādāt nevēlas. Pusgada laikā viņa apmeklēja divas intervijas, bet te alga par mazu, te vieni pensionāri strādā.

Tādējadi vecāki viņu turpina apgādāt. Kad Olga bija mazāka, viņa priecājās pat par uzdāvinātu šokolādi. Bet tagad viņai ir krietni augstākas prasības – meitene grib vējjaku par 12 tūkstošiem rubļu (aptuveni 200 eiro) un zābakus par 15 tūkstošiem rubļu (aptuveni 250 eiro). Un visu šo naudu viņa prasa vecākiem.

– Tēt, iedod tūkstoti, es iešu uz burziņu

– Mammu, nopērc man lūpu krāsu.

Un tagad tuvojas dāmītes dzimšanas diena un viņa lūdz vecākiem naudu, lai to nosvinētu. Un atzīmēt šo notikumu brāļameita vēlas prestižā ārpilsētas klubā ar draugiem, viņa neuzaicināja uz turieni savus vecākus un pat teica, lai viņi pat nedomā ierasties. Jauniete apgalvo, ka mamma un tētis tikai apkaunošot viņu, bet tas, ka viņa dzīvo uz viņu rēķina meitenei nešķiet nepareizi.

Mana māsa jau astoņus gadus valkā vienu un to pašu dūnu jaku, bet savai atvasei katru gadu visu pērk jaunu. Un viņai tik un tā ir kauns par saviem vecākiem.

Sākumā māsa ar vīru nebija pret to, ka meita svinēs dzimšanas dienu ārpilsētas klubā, tur ir ļoti pieklājīga vieta. Bet, kad Olga paziņoja savu svētku budžetu, viņiem mati cēlās stāvus, jo viņiem nav tādu līdzekļu.

Taču viņi ļoti mīl savu meituOl. gas tētis apzvanīja visus, ko varēja un centās atrast viņai vieglu darbu, kas nebūtu tālu no mājām. Nelielam birojam vajadzēja palīdzi. Labs sākums iesācējam, vai ne?

Tā kā līdz dzimšanas dienai bija vairāki mēneši, Olga varētu svinības sarīkot par divām mēnešalgām – tā nolēma ģimenes galva.

Olga uz darbu aizgāja trīs dienas, bet tad, kad viņai lika atvest savu darba grāmatiņu, viņa atteicās. Baltrocīte paziņoja, ka par 15 tūkstošiem rubļu (aptuveni 250 eiro) viņa netaisās tā rauties. Birojā visas dienas garumā viņai bija jāveic dažādi darbi, te jāzvana, te jādrukā, te jāaizbrauc pakaļ dokumentiem.

Tad tēvs neizturēja un apvainojās uz meitu, sakot, ka negrasās dot viņai naudu jubilejas svinībām.

Tagad Olga cenšas pierunāt mammu paņemt kredītu, lai varētu nosvinēt savu dzimšanas dienu. Viņa šņukst, sakot, ka 20 gadi ir tikai reizi viņas dzīvē, kad viņa nevēlas, lai draugi viņu uzskatītu par nabadzi.

Viņai viss šķiet tik vienkārši: mamma paņems kredītu, meita vienu dienu uzdzīvos, bet mātei pēc tam aizdevums būs jāatmaksā veselu gadu.

Mūsdienu jaunieši brīžiem mani pārsteidz. Tas, ka draugi viņu uzskatīs par ubadzi, Olgu uztrauc. Bet tas, ka viņa vēl 20 gadu vecumā dzīvo pie vecākiem un uz viņu rēķina, viņai nešķiet nekaunīgi.

Komentēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *