Mani sauc Sergejs. Man ir 36 gadi. Es apprecējos pirms trim gadiem. Šī ir mana otrā laulība, arī Marina jau iepriekš bija precējusies. Mums abiem kopā bija labi, tikai neuzdrošinājāmies radīt kopīgus bērnus.
Nez kāpēc bija bail, negribējās, lai vēlāk nāktos nožēlot. Mēs negribējām pieļaut kļūdas. Ja ne kaimiņiene, mēs abi joprojām “taustītos tumsā”.
Pensionāre Natālija bieži atstāja savus mazbērnus kaimiņiem, lai cik dīvaini tas neizklausītos. Viņa bija auklējusi mani, bet mana mamma viņas bērnus — tā bija mūsu mājas tradīcija.
Kad večiņa man lūdza pieskatīt viņas mazbērnus, man pat prātā neienāca atteikt.
Jaunākajam puikam bija 3,5 gadi, bet vecākajam – seši gadi. Mana sieva arī neiebilda, un mums tas bija sava veida pārbaudījums.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk