Nākamajā gadā valsts un pašvaldību iestādēs strādājošo atalgojumā varētu nenotikt ierastais ikgadējais pieaugums. Tiesību aktu portālā publiskots likumprojekts, kas paredz arī 2027. gadā saglabāt iepriekšējā gada bāzes mēnešalgas apmēru.
Šāds solis iecerēts, lai piebremzētu straujo valsts budžeta izdevumu kāpumu. Ja izmaiņas apstiprinās, automātiskā algu indeksācija uz laiku apstāsies.
Uz ko attieksies plānotās izmaiņas
Iecerētā algu iesaldēšana skars pilnīgi visus, kuru atalgojuma aprēķinā tiek izmantota bāzes mēnešalga. Tam nebūs nozīmes, kādu amatu cilvēks ieņem vai kāds ir viņa nodarbinātības statuss. Lēmums tiešā veidā attieksies gan uz ierindas valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem, gan uz valsts augstākajām amatpersonām.
Tāpat nemainīgi aprēķina rādītāji gaidāmi Saeimas un pašvaldību deputātiem. Šajā sarakstā iekļauti arī tiesneši un prokurori, kuru algas tiešā veidā ir piesaistītas šai sistēmai.
Konkrētie skaitļi 2027. gadam
Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā nosaka, ka 2027. gadā spēkā paliks tie paši bāzes rādītāji, kas darbojās 2026. gadā. Tas nozīmē, ka vispārējā bāzes mēnešalga arī turpmāk būs 1237,06 eiro.
Atsevišķām nozarēm noteiktās likmes tāpat netiks mainītas:
Finanšu un apdrošināšanas jomā bāzes mēnešalga saglabāsies 2378,59 eiro apmērā.
Elektronisko sakaru un enerģētikas nozarē tā paliks 1781,27 eiro līmenī.
Ostas valdes priekšsēdētāja bāzes mēnešalga arī nākamgad būs 1273,38 eiro.
Kā šie skaitļi ietekmē reālo algu
Pati bāzes mēnešalga vēl nav gala summa, ko darbinieks saņem savā bankas kontā. To izmanto kā pamata atskaites punktu, kuram tālāk piemēro katram konkrētajam amatam likumā noteikto koeficientu.
Parasti bāzes mēnešalga katru gadu tiek pārskatīta un indeksēta, kas automātiski ceļ arī gala atalgojumu. Ja 2027. gadā šī bāzes summa paliks iesaldēta, nenotiks arī automātiskais algu pieaugums, uz kuru daudzi valsts pārvaldē strādājošie varētu rēķināties.
Ko tas nozīmē valsts pārvaldes darba tirgum
Atalgojuma iesaldēšana valsts sektorā parasti rada divējādu efektu. No vienas puses, tas ļauj valsts budžetam ietaupīt ievērojamus līdzekļus, ko novirzīt citām akūtām vajadzībām, piemēram, drošībai vai veselības aprūpei. No otras puses, tas var saasināt konkurenci par labiem speciālistiem.
Privātajā sektorā algas turpina mainīties līdzi tirgus situācijai un inflācijai. Ja valsts iestādēs atalgojums divus gadus pēc kārtas paliek uz vietas, iestādēm var kļūt grūtāk noturēt pieredzējušus darbiniekus un piesaistīt jaunus profesionāļus.
Īpaši jūtami tas var izpausties jomās, kurās valsts jau tagad sacenšas ar privātajiem uzņēmumiem, piemēram, informācijas tehnoloģijās, finansēs un enerģētikā. Likumprojektam gan vēl būs jāiziet apspriešana un balsojums Saeimā, kur deputāti lems par tā gala redakciju.
Dzīvesstila vērotājs un zvaigžņu ceļvedis. Meklēju iedvesmu horoskopos, pārbaudu labākās receptes un dalos ar noderīgiem knifiņiem ikdienai. Mana misija — lai ikvienam šeit atrastos savs īpašais stūrītis mieram un jaunām idejām.