– Katrīna, kāpēc tu nāc pie manis? Vai vēlies iegūt māju? Tev neizdosies! Es vēl ilgi dzīvošu! Un arī Pēteris! Nenāc vairs!
Pēc vecmāmiņas teiktā mana mamma vairs nebrauca pie viņas uz ciemu un savus radus neredzēja biežāk kā piecos gadus. Viņu ļoti sāpināja savas mātes teiktais.
Nu lūk, omīte un manas mammas brālis atbrauca paši.
Mamma sāka uzdot vecmāmiņai jautājumus par to, kā viņa jūtas un kas noticis. Vecmāmiņa izplūda asarās un sacīja:
– Ingrīda, mūsu Pēteris pārdeva māju un visu pārējo īpašumu. Palika tikai mana spalvu gulta un veļa.
Mamma saprata, ka vecmāmiņai nav kur atgriezties. Viņa arī raudāja, jo bija ļoti žēl mājas, kurā viņa bija pavadījusi bērnību, kā arī mīļāko lietu, kas viņai atgādināja bērnību un vecākus.
Kad tētis vakarā atgriezās no darba, mamma viņam pastāstīja par notikušo.
– Nekas briesmīgs, lai dzīvo šaurībā, bet laimīgi, tētis jautri sacīja.
Tā vecmāmiņa Gunta sāka dzīvot kopā ar mani vienā istabā. Tēvs garāžā ātri atrada viņai saliekamo gultiņu. Virsū uzlikām spalvu matraci, kas bija vienā no viņas groziem.
Izrādījās, ka vecmāmiņa bija kļuvusi pilnīgi akla tajā laikā, kad mamma viņu neapciemoja. Tāpēc viņa vairs neredzēja mani, savu mazmeitu. Es piedzimu gadu pēc tam, kad vecmāmiņa pilnībā bija zaudējusi redzi. Tāpēc viņa bieži lūdza apsēsties sev blakus, lai varēttu mani sataustīt ar rokām. Tomēr viņa vienmēr teica:
– Ļauj man paskatīties uz tevi, mīļā. Cik tev ir mazas austiņas un kāds uzrauts deguntiņš!
Bet es tajā brīdī pieskāros vecmāmiņas krunkainajai roku ādai.
Vecmāmiņa nodzīvoja pie mums 17 gadus. Viņa bieži teica, ka traucējot mums dzīvot. Bet mēs viņu mierinājām. Visus šos gadus viņa gaidīja, kad pie viņas ieradīsies Pēteris, viņas dēls. Tomēr pagāja laiks, bet viņš māti neapciemoja. Mamma arī necentās viņu meklēt. Sacīja, ka nezinot, kur viņš varētu atrasties, jo mājās viņa neesot
Pēc tam vecmāmiņa saslima un kādus divus gadus mēs viņu pieskatījām. Viņa gandrīz vairs nepieminēja Pēteri. Dažreiz viņa vienkārši klusi raudāja par kaut ko. Vecmāmiņa Gunta nomira 89 gadu vecumā, tā arī nesagaidot dēla apciemojumu.