Mani sauc Alevtiņa, man ir 50 gadu. Man ir meita Marija, kura apprecējās pirms gada. Tā notika, ka kāzas ģimenē kļuva par “strīda ābolu” dažu cilvēku nekaunības dēļ. Šis stāsts jau sen grauž manu sirdi, bet es nezinu, kam atklāt savu bēdu, tāpēc nolēmu ar to padalīties internetā.
Mana meita Marija par vīru izvēlējās puisi no mūsu pilsētas – Sašu. Es nebiju sajūsmā par viņas izvēli, jo puisis šķita mantkārīgs un skops, bet viņš ļoti mīlēja manu meitu, tāpēc es neiebildu pret viņas izvēli.
Pēc tam, kad Saša izteica manai meitai laulību priekšlikumu, es sāku krāt naudu kāzām. Aleksandrs lūdza Marijas roku vēlu rudenī, bet kāzu svinības bija paredzētas vasaras vidū. Es aprēķināju, cik daudz naudas ir jāiegulda svētkos, un sapratu, ka tik īsā laikā es tik daudz naudas neiekrāšu.
Tālāk sekoja iepazīšanās ar Aleksandra vecākiem. No pirmā acu uzmetiena viņi man šķita labi cilvēki. Runājot par kāzu svinībām, mūsu nākamie radinieki teica, ka viņiem nav naudas, un banka viņiem kredītu nedos. Bet mana meita ļoti vēlējās krāšņas kāzas un skaistus svētkus, tāpēc nolēmu doties uz banku un ņemt aizdevumu.
Es cerēju, ka Sašas vecāki piešķirs vismaz nelielu summu kāzām, bet kļūdījos. Viņu vienīgais ieguldījums kāzās ir uzvalka iegāde dēlam. Kā kaut kas tāds ir iedomājams? Dēls gatavojās precēties, bet viņi neko nenopirka, izņemot uzvalku, un kāzās neieguldīja ne santīma. Bet – kā izrādījās, tie bija tikai ziediņi, odziņas mani gaidīja vēlāk.
Kāzu svinības noritēja labi: jautrs tostu meistars, daudzi konkursi, brīnišķīga atmosfēra. Man ļoti patika svinības tāpat kā līgavai un līgavainim. Kad svētki beidzās, Marija uzreiz iedeva man naudu, ko viņiem bija sadāvinājuši kāzu viesi. Mana meita jau sen solīja, ka iedos man naudu, lai es varētu vismaz daļēji nomaksāt kredītu.
Nākamajā dienā pie manis ieradās Sašas vecāki. Pagatavoju gardus ēdienus, sagaidīju viņus kā pieklājas.. Mēs sēdējām un runājām, un tad Aleksandra tēvs man pajautāja:
“Un cik lielu summu mūsu bērniem uzdāvināja kāzu viesi?”
“Kāpēc jums nepieciešama šī informācija?” – es sašutusi atbildēju uz šo netaktisko jautājumu.
– “Puse no saziedotās naudas pieder līgavainim, un dēls teica, ka viņš šos līdzekļus iedos man.”
LASI VĒL: Meitene kliedza autobusā, bet neviens pat galvu nepagrieza. Viss sākās tāda nieka dēļ
“Atvainojiet, bet jūs neesat iztērējis ne santīma sava dēla kāzām. Jūs pat nedevāt viņiem naudu svinībām, vienīgais, ko jūs izdarījāt, ir uzvalka iegāde. Tas ir piliens jūrā, salīdzinot ar to, cik daudz es iztērēju, lai iepriecinātu bērnus un noorganizētu šādus svētkus. Turklāt jūs zināt, ka es paņēmu bankas aizdevumu. Mana meita apsolīja man iedot naudu, lai es varētu atmaksāt vismaz pusi no aizdevuma”.
Mēs ilgi strīdējāmies, tad mana pacietība beidzās, un es viņus izdzinu no mājas. Tad piezvanīju Marijai un pastāstīju par šo nedzirdēto nekaunību. Meita izrunājās ar vīru, zvanīja un teica, ka tēvs lūdzis sadāvināto naudu, lai nopirktu sev kuteri zivju zvejai. Viņš esot apsolījis, ka piešķirs Marijai un Aleksandram procentus no zivju pārdošanas apjoma. Saša atvainojās par savu vecāku uzvedību, bet es joprojām esmu šokā šīs situācijas dēļ.