Krievijā kāds laulāts pāris savu septiņus gadus veco dēliņu Sergeju nolēma ievietot bērnunamā, jo nespēja apgādāt divus bērnus. Viņi izdarīja izvēli par labu jaunākajam, nolemjot, ka vecākais varēs iztikt bez tēva un mātes mīlestības, jo viņš jau ir skolas vecumā un pats kaut kā tiks ar visu galā.
Uz atvadām māte apsolīja zēnam, ka viņu paņems atpakaļ ģimenē tiklīdz uzlabosies tās finansiālais stāvoklis. Viņa piekodināja, ka līdz tam brīdim viņam jāklausa bērnunama audzinātājiem un skolotājiem.
Sākumā vecāki katru nedēļas nogali apmeklēja Sergeju, atveda dažādus gardumus un dažreiz pat aizveda paciemoties mājās. Bet pamazām viņu tikšanās reizes kļuva arvien retākas un retākas, līdz beidzot apsīka pavisam. Zēnam tolaik bija tikai 10 gadi. Tad Sergejs saprata, ka vecāki viņu ir piekrāpuši un turpmāk viņš var paļauties vienīgi uz sevi.
Puisēns izcēlās ar prāta asumu un apņēmību. Viņš nodarbojās ar sportu un daudz lasīja. Īsāk sakot, viņš jau bērnībā zināja, ko vēlas no dzīves. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka izaugot, viņš varēja iestāties prestižā augstskolā. Visi pasniedzēji slavēja Sergeja centību un vienkāršību. Būdams universitātes ceturtajā kursā, viņš sāka strādāt prestižā uzņēmumā, tāpēc pēdējo studiju gadu pabeidza neklātienē.
Uzņēmuma šefam patika Sergeja sniegums darba frontē un viņš uzņēma puisi savā komandā. Bet vairākus gadus pēc tam daudzsološais jauneklis pats kļuva par vadītāju. Kopš tā laika viņa dzīve ir ļoti mainījusies.
Sergejs jau sen bija pārstājis domāt par saviem vecākiem, tāpat kā viņi par viņu. Bet māte un tēvs ar bērnunama palīdzību uzzināja par viņa panākumiem un sameklēja viņu.
Vecāki lūdza, lai dēls viņiem piedod un palīdz ar naudu, jo viņa brālis esot sapinies ar sliktiem cilvēkiem un iedzīvojies lielos parādos. Bet, lai tos atmaksātu, viņi būšot spiesti pārdot savu vienīgo dzīvokli. Pēkšņi Sergeja vecāki atcerējās, ka vecākais dēls ir daļa no viņu ģimenes, kurā visi cits citam palīdz. Bet Sergejs vairs neko nejuta pret šiem abiem cilvēkiem, kuri savulaik viņu nodeva.
Rezultātā puisis iedeva vecākiem prasīto naudas summu, taču teica, lai viņi uz visiem laikiem pazustu no viņa dzīves.
Jaunā vīrieša sapņi par spēcīgu un draudzīgu ģimeni jau sen bija sagruvuši. Sergejam bija ātri jāpieaug – tas notika, kad viņš pirmo reizi, vēl būdams bērns, svinēja savu dzimšanas dienu vienatnē.
Bet ko tu domā par šo satriecošo notikumu? Kā tu vērtē Sergeja rīcību? Būsim gandarīti, ja dalīsies komentāros!