Kopš tā laika ir pagājuši vairāki mēneši. Kādā sestdienas vakarā, kā parasti, zvanīju Viktorijai, lai uzzinātu, kā klājas un ko viņa dara.
Viņa atbildēja, ka gatavo ēdienu svētdienai, jau ir izvārījusi boršču, uztaisījusi kūku, sacepusi karbonādes, bet tagad gatavo kāpostu tīteņus.
Es pavaicāju, kāpēc viņa gatavo tik daudz ēdiena, vai ir gaidāmi viesi? Un viņa atbildēja, ka tagad viņu ģimenei katru svētdienu ir ciemiņi, pareizāk sakot, viens ciemiņš. Un tad viņa sāka stāstīt.
Izrādījās, ka manas meitas vīra brālis katru svētdienu agri no rīta ierodas pie viņiem, kopā ar viņiem brokasto un pēc tam dodas atpūsties dīvānā. Tā viņš līdz pusdienām novāļājas, tad aiziet uz virtuvi, paēd sātīgas vakariņas un atkal dodas atlaisties. Pāris stundas nosnaužas, paskatās televizoru, tad pavakariņo un dodas mājās.
Tādā veidā viņš, lūk, relaksējas, jo viņiem ar sievu ir mazs bērniņš un savā mājoklī viņš nevar mierīgi atpūsties. Viktorija atzina, ka viņai tas jau ir apnicis, arī vīrs nav sajūsmā, bet tiešā tekstā nespēj paust brālim savas pretenzijas.
Tagad abi laulātie gaida, kad bērns paaugsies – varbūt tad vīra brālis pārstās pie viņiem regulāri ciemoties. Pa to laiku viņš ēd uz viņu rēķina, pat tējas paciņu nav atnesis.
Telefonsarunas laikā meitai neko neteicu, pie sevis nodomāju, ka Valda brālis tā arī nekad nepārstās pie viņiem nākt. Jo viņš jūtas ļoti labi – viņu pabaro ar garšīgu ēdienu un ļauj atpūsties. Tad kāpēc gan neturpināt nedzīvot šādi?
Bet kā tu rīkotos šādā situācijā? Vai nevajadzētu uzbāzīgajam ciemiņam pateikt kādu “biezāku vārdu”, lai viņš protas kaunu? Uzraksti savas domas komentāros! Jau iepriekš pateicamies!