Kādu vakaru mana sievasmāte asā tonī paziņoja, ka viņas māsasmeita esot atbraukusi no laukiem uz Rīgu un padzīvos pie mums divus mēnešus.
Tas, protams, mani pārsteidza, jo mūsu dzīvoklis ir diezgan mazs, bet tā īpašniece ir sievasmāte, tāpēc noteikumus diktē viņa. Pēc dažām dienām mēs radinieci uzņēmām ciemos.
Valdai ir 44 gadi, tipiska pusmūža sieviete. Vīrs viņu pameta jaunākas, trīsdesmitgadīgas dāmas dēļ. Tiklīdz Valda pārkāpa mūsu mājokļa slieksni, viņa ar visu savu būtību uzreiz lika saprast, kura šeit būs jaunā saimniece.
Jau pirmajā ciemošanās vakarā Valda pauda pārsteigumu par to, cik mums ir daudz dzīvnieku un pieprasīja, lai mēs mājas mīluļus ieslēdzam istabā un neļaujam tiem pārvietoties pa virtuvi un koridoru, jo neesot labi, lai visur lido viņu spalvas un nonāk ēdienā.
Pēc pāris dienām radiniece jau bija tā iejutusies, ka atļāvās bez prasīšanas nākt manā un sievas istabā, kad mēs tur atpūtāmies vai darījām savas lietas. Domāju, ka jebkuram no mums šāda rīcība var šķist kaitinoša, vai ne?
Viņa bija arī nokaitinājusi sievasmāti, visu laiku zāģējot, ka viņa pastāvīgi aizkavējas darbā, neiet ar viņu pastaigāties un neizrāda pilsētu. Kādu vakaru Valda nolēma pastaigāties viena, bet kad atgriezās, atveda uz mūsu dzīvokli dīvainu un manāmi iedzērušu vīrieti…
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk