Manam vīram nesen bija dzimšanas diena. Mēs negrasījāmies organizēt lielus svētkus un brīdinājām par to visus radiniekus. Šo dienu nolēmām pavadīt tikai ar ģimeni – šādam gadījumam rezervējām galdiņu restorānā.
Bet – mana vīra radinieki tomēr ieradās pie mums bez brīdinājuma. Viņi neuzdāvināja pat simbolisku velti, atnāca tukšām rokām. Viņi vienkārši domāja, ka mēs viņus mānām un tik un tā kaut ko būsim pagatavoši. Radinieki gribēja atnākt un baudīt gardus svētku ēdienus par velti. Tomēr viņu plāns neizdevās, viņi devās mājās izsalkuši.
Piepeši nākamajā dienā māsa uzrakstīja e-pastu, ka šogad plāno svinēt savu dzimšanas dienu pēc tāda paša scenārija kā to izdarīja brālis. Bet labākā dāvana, pēc viņas teiktā, būtu naudas pārskaitīšana uz kartes. Ziņas beigās bija smaidoša emocijzīme. Man iepletās acis no tik nedzirdētas bezkaunības. Šo ziņu parādīju vīram, viņš arī teica, ka mana māsa ir nekaunīga līdz nelabumam. Nolēmām, ka tagad rīkosimies pēc viņas metodēm.
Atbildē es uzrakstīju, ka mēs uzdāvināsim tādu pašu dāvanu, kādu viņa pasniedza brālim dzimšanas dienā. Mēs no viņas nesaņēmām nekādu atbildi. Viņa to nespēja rast!
Viņi ir pieraduši tikai saņemt no mums, neko nedodot pretī. Viņi ieradās tikai apsveikt, it kā “radnieciskā veidā”, un tad viņi teica:
“Vai tu iedosi mums kaut ko paēst? Mēs esam tik izsalkuši!”
Bet – kad atnācām apsveikt viņus, mūs cienāja tikai ar tēju, aizbildinādamies, ka nav plānojuši klāt svētku galdu.
Tagad mums tas ir apnicis. Mēs rīkosimies sev ērtā veidā, un šādu nekaunību vairs nepieļausim.
Bet kādas ir tavas attiecības ar radiniekiem svētku atzīmēšanas ziņā? Vai bieži sviniet svētkus kopā un nejūtaties aizvainoti, ja viņi atnāk pie jums tikai lai pamieloties, neatnesot dāvanas? Priecāsimies, ja savā pieredzē dalīsieties komentāros!