Jau slīgu miegā, kad izdzirdēju zvanu pie durvīm. Mans suns Neris pieslējās no paklājiņa un ierējās. Pagāju dzīvniekam garām, paskatījos caur durvju actiņu un ieraudzīju vecmāmuļu, kas dzīvo blakus dzīvoklī.
Es izgāju no dzīvokļa, lai noskaidrotu, kas atvedis veco kundzīti pie manis šajā vēlajā stundā. Neris izskatījās apjucis, viņš skaidri nesaprata, kurp viņas saimniece gatavojas doties.
– Kas ar tevi noticis? jautāju vecenītei.
– Nora, lūdzu, palīdzi man, viņa čukstēja.
– Kas ar tevi notika? Vai dēls apbižoja? es prasīju.
– Nē, ne dēls, trīs meitenes. Man nav ne jausmas, kā viņas izdzīt no sava dzīvokļa.
Meitenes? Es vispār neko nesapratu. Pa muguru noskrēja zosāda. Varbūt tā ir demences izpausme, es nodomāju. Tomēr katram gadījumam devos uz dzīvokli. Un vecmāmuļa turpināja savu stāstu:
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk