Man pateica, ka tieši pulksten 12.00 mani izrakstīs no dzemdību nama. Ārsti sacīja, ka tuviniekiem esot jāierodas nedaudz agrāk, lai nokārtotu nepieciešamos dokumentus un neaizkavētu pārējās jaunās māmiņas, kuras arī tiks izrakstītas.
To jau iepriekš pateicu vīram, lai viņš varētu ieplānot laiku, kad atbraukt man pakaļ. Dzīvesdraugs sacīja, ka atprasīsies no darba un laicīgi ieradīsies pakaļ man un mazulim.
Izrakstīšanas dienā piezvanīju vīram – viņš bija ceļā uz darbu un teica, ka pēc rīta sanāksmes uzreiz steigsies uz dzemdību namu. Es biju pārliecināta, ka viņš visu ir saplānojis.
Pulkstenis jau bija 11.00, atbrauca radinieki – vispirms mani, tad vīra vecāki. Dzemdību namu jau bija pametušas citas māmiņas ar bērniņiem, kuras sagaidīja laimīgie vīri un citi ģimenes locekļi.
Bet mēs nevarējām sazināties ar manu vīru. Viņam zvanīja visi tuvinieki pēc kārtas, bet telefons bija izslēgts. Es viņu gaidīju līdz pēdējam, nezaudēju cerību.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk