Nevienam no vecākiem nenovēlēsi pārdzīvot savu bērnu. Rēta no tā, ka dēls vai meita aizgāja no dzīves jauni, atņem visus spēkus, iedzen stūrī, Tu nezini kā dzīvot tālāk. Un viņa sūrstēs, bet dažreiz asiņos visu dzīvi… 16-gadīga meita Meisija Metisa gāja bojā avārijas rezultātā, bet pēc kāda laika māte atklāja brīnumainu atradumu praktiski “no aizsaules”…
Jaunā Meisija bija pati vecākā ģimenē, un Sindija dažreiz jokodamās sauca viņu par “otro mammu”. Viņa palīdzēja uzraudzīt trīs jaunākos brāļus, un vēl viņai bija laba sirds un radoša daba. Pēdēja mammas dzimšanas dienā viņa izdomāja oriģinālu dāvanu: paciņu ar roku rakstītām vēstulēm.
Uz katras no tām bija atzīme: “Atvērt tad…”. Bet tālāk sekoja: “…kad Tu pēc manis skumsi”, “…kad Tu priecāsies”, “…kad Tev būs vientuļi”, “…kad Tu nevarēsi aizmigt”.
Lūk, viena no šīm vēstulēm:
“Mīļā māmiņa.
Man ļoti žēl, ka Tu nevari aizmigt. Ceru ka tas nav tāpēc, ka esi noraizējusies, uztraukusies vai domā par kaut ko sliktu. Es vienkārši gribu, lai Tu zinātu, ka es Tevi mīlu. Iespējams, ka es par maz esmu to teikusi. Iespējams, tieši tāpēc Tu tagad raizējies. Bet zini: es mīlu Tevi. Man gribas ticēt, ka ar Tevi viss ir labi. Man nekad nav sanācis nolasīt Tavas domas. Viss, ko es gribēju, — redzēt Tevi laimīgu. Ja vēlies, nāc man “pie sāniņa”, un es atkal sajutīšu sevi, kā Tava mazā meitiņa. Tev paliks jauki, silti un Tu aizmigsi. Bet, no rīta es pagatavošu Tavu iecienīto kafiju. Vienkārši saki, ja vēlēsies.
Es mīlu Tevi māmiņa.
Guli nu! ❤”
Ar zaudējuma sāpēm pārlasot šīs vēstules, viņa bija pārsteigta un priecīga par to, kāda gudra un gādīga bija viņas meita. Tagad visas tās vēstules ir ar asarām, bet Sindija atzīstas, ka viņai ir vieglāk. Tās kaut uz īsu mirkli, tomēr atgriež viņai Meisiju.
“Ja viņa zinātu, kā man palīdzēja tās vēstules”, — atzīstas sieviete. Vēl vienā vēstulē ar atzīmi ”…kad Tu skumsi pēc manis”, Meisija raksta:
“Piedod, ka lieku skumt. Lai kur Tu nebūtu un ko nedarītu, es ceru, ka Tev viss ir labi. Ja Tev ir slikti, sāpīgi vai nemierīgi, zini, ka es Tevi ļoti mīlu un vienmēr esmu mīlējusi”…