Šodien notika kas tāds, ko ļoti ilgi biju gaidījusi. Pie manis atnāca vīramāte. Drīzāk viņa atnesa drēbītes, kuras mans dēliņš Toļiks bija aizmirsis, kad vasarā ciemojās pie vecvecākiem.
No rīta viņa zvanīja man uz mobilo tālruni, bet es neatbildēju, jo negribēju klausīties riebeklības. Man uzreiz bija skaidrs, ka manu bērnu omīte grib mani nomelnot kā parasti. Viņa zvanīja otro reizi, bet es tikai nospiedu taustiņu “atcelt”. Pēc stundas no vīramātes pienāca īsziņa: “uzraksti man savu darba adresi, es gribu atvest mantas.”
Man bija vēlme atcirst, ka šodien darbā nebūšu, bet tad nodomāju – ja nu pēkšņi viņa grib atvest Toļika ziemas drēbītes? Tāpēc adresi tomēr uzrakstīju.
Vīramāte ieradās apmēram pēc stundas. Palūdzu kolēģim uz brīdi mani aizstāt un devos viņu satikt. Ieraudzīju, ka viņai rokās ir tikai viena maza, sīka paciņa. Eh, droši vien dēliņa ziemas apģērbs palicis mana bijušā vīra dzīvoklī…
Es gribēju paņemt paciņu un atvadīties, bet bijusī vīrene paskatījās uz mani un teica: “Es gribu tev kaut ko pastāstīt”.
Es sastingu, gaidot viņas monologu. Ko vēl viņa grib teikt?
Vīramāte dziļi ievilka elpu un sāka savu runu:
“Tātad – mēs jums finansiāli nepalīdzēsim, ne es, ne mans dēls. Tu pati nolēmi šķirties, tagad arī “velc” bērnus saviem spēkiem. Turklāt tu meitu un dēlu noskaņo pret viņu miesīgo tēvu. Jana vispār nevēlas ar tēti kontaktēties, bet Toļiks nekad neceļ tālruni.”
Gribu atzīmēt, ka Toļiks pēc situācijas ar ziemas drēbēm bija ļoti aizvainots uz tēvu, tāpēc arī ignorē zvanus.
Bet par meitiņu mans bijušais vīrs pat neko nejautā. Viņam nav absolūti nekādas vēlēšanās redzēt bērnu. Un viņa pati jau bija par viņu aizmirsusi pēc tik ilgas prombūtnes.
Tā kā pats tēvs “nelaužas” tikties ar bērniem, tad kāpēc gan likt viņiem sazināties un komunicēt spiestā kārtā?
Turklāt es piebildu, ka bijušajam vīram ir jāmaksā uzturlīdzekļi saviem bērniem neatkarīgi no tā, kādas attiecības viņiem ir. Bijusī vīrene naidpilni atbildēja, ka alimentus es varēšot saņemt tikai pēc tiesas sprieduma.
Es viņai gan skaidri norādīju, ka šis process “nav aiz kalniem”, tāpēc manu bērnu tēvam beidzot jāatrod darbs. Vīramāte palielījās, ka viņas dēliņš nesen esot devies uz interviju un ieguvis labu darbu. Nu paldies Dievam, ceru, ka vismaz bērnu uzturlīdzekļus tēvs varēs samaksāt, ja audzināt un sazināties nevēlas.