Kādas manas draudzenes mamma vērienīgi izmainīja savu dzīvi. Viņa izīrēja savu trīsistabu dzīvokli, plus vēl viņai bija pensija, un viņa aizbrauca ceļot pa pasauli. Tagad viņa dzīvo Abhāzijā, tālāk viņai plānos ir Turcija un Bulgārija, un, iespējams, Kipra.
Draudzenes vīrs savu sievasmāti nosauca par nekaunīgu un paziņoja, ka ceļot viņas vecumā ir vienkārši apkaunojoši.
Bet vīramāte arī izteicās par draudzenes māti, norādot, ka viņai pirmajā vietā būtu jābūt rūpēm par saviem bērniem.
Draudzene ļoti smago pārdzīvoja vīramātes kritiku, vēl jo vairāk tāpēc, ka tā deva mājienu, ka viņa ir savas mātes meita, bet tas nozīmē, ka pēc gadiem no viņas var sagaidīt līdzīgu uzvedību.
Draudzenes vīram ir automašīna paņemta uz kredītu, un viņš uzskata, ka sievasmātei būtu viņiem jāpalīdz ar kredīta dzēšanu, nevis jātērē nauda braucieniem.
Un vēl vīramāte nemitīgi pārmet, ka viņi dzīvo pie viņas, bet draudzenes māte savu dzīvesvietu ir izīrējusi svešiem cilvēkiem tā vietā, lai tur ielaistu bērnus.
Mana draudzene no manis sagaida līdzjūtību, jo mēs visi esam pieraduši, ka vecāki pilnībā nododas saviem bērniem un mazbērniem, upurējot savus sapņus. Vai tad mūsu vecākiem daudz ko vajag viņu vecumā?
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk