Mani sauc Katja, man ir 25 gadi. Manam bērnam tagad ir 8 gadi un viņš mācās 2. klasē.
Es dzemdēju viņu 17 gados, un man nebija iespējas iegūt pilnu izglītību. Tagad strādāju lielā apģērbu veikalā un pelnu ne īpaši daudz.
Dēls mācās ģimnāzijā, maksāju par to gandrīz visu naudu, lai tikai viņam būtu laba izglītība.
Dēlam skolā bija uzdevums – atnest to, ko viņš mīl visvairāk un uzrakstīt par to sacerējumu. Kāds no bērniem atnesa bruņurupuci, kāds atveda suni, kāda meitene atnesa planšeti un Apple datoru. Bet mans bērns atveda mani. Es pat apraudājos, kad viņš lasīja savu sacerējumu.
Neskatoties uz to, ka nevaru atļauties dēlam nopirkt to, ko var citi vecāki, es sapratu, ka viņš mani mīl ne jau naudas dēļ. Vakar īstenojām viņa sapni – iegādājāmies suni, lai arī bezšķirnes, toties uzticīgu un laipnu.
Nopirku viņam labu telefonu, tādu, kādu varēju atļauties.