Sākums Latvijā Evika Siliņa varētu nonākt vienas Saeimas komisijas vadībā: kā parlamentā sadalīs atbildības jomas

Evika Siliņa varētu nonākt vienas Saeimas komisijas vadībā: kā parlamentā sadalīs atbildības jomas

- Rinalds Siliņš
1 Skatījumi

Jaunajā Saeimas sasaukumā pamazām iezīmējas parlamenta komisiju vadītāju sadalījums. Kā noskaidrojusi aģentūra LETA, lielāko daļu komisiju vadības plānots uzticēt valdošās koalīcijas politiķiem no “Apvienotā saraksta” (AS) un Nacionālās apvienības (NA).

Vienlaikus koalīcija apsver iespēju daļu atbildības nodot arī opozīcijas deputātiem. Starp potenciālajiem amatu kandidātiem izskanējis arī bijušās valdības vadītājas, “Jaunās vienotības” politiķes Evikas Siliņas vārds.

Kādas komisijas varētu nonākt opozīcijas deputātu pārziņā

Lai gan šonedēļ apstiprinātajai Ministru prezidenta Andra Kulberga (AS) valdībai parlamentā ir 51 balss vairākums, koalīcijas partneri iepriekš pauduši vēlmi parlamenta darbā iesaistīt arī opozīciju.

Kā iepriekš norādījis AS frakcijas vadītājs Māris Kučinskis, pa vienai komisijai varētu uzticēt trim opozīcijas spēkiem — “Jaunajai vienotībai”, “Progresīvajiem” un partijai “Latvija pirmajā vietā” (LPV).

Atbilstoši neoficiāli izskanējušajai informācijai, Evikai Siliņai (“Jaunā vienotība”) tiek minēta Ilgtspējīgas attīstības un demogrāfijas jautājumu komisijas priekšsēdētājas vieta.

Savukārt partijas “Progresīvie” deputāte Mairita Lūse varētu vadīt Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisiju, bet LPV pārstāvei Maijai Armaņevai tiek paredzēta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadība.

Vienlaikus valdošā koalīcija ir skaidri iezīmējusi robežas. Opozīcijas pārstāvjiem netiks uzticēta stratēģiski svarīgā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kā arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Tāpat zināms, ka nevienas komisijas vadība netiks piešķirta frakcijas “Suverēnā vara/Apvienība jaunlatvieši” deputātiem.
”

Apvienotais saraksts” saglabā kontroli pār finansēm un drošību

Lielāko daļu no vadošajiem amatiem Saeimas komisijās paturēs “Apvienotais saraksts”. Plānots, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju arī turpmāk vadīs AS deputāte Aiva Vīksna.

Savukārt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadība varētu tikt uzticēta Raimondam Bergmanim (AS), bet Nacionālās drošības komisiju, visticamāk, vadīs Juris Viļums (AS).

Arī vairākas citas nozīmīgas jomas nonāks šīs partijas pārziņā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāja amatam tiek virzīts Dagnis Straubergs, bet Publisko izdevumu un revīzijas komisiju varētu vadīt Linda Matisone.

Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas amatam izskanējis Agneses Kupačas vārds, savukārt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju pagaidām paredzēts turpināt vadīt Ingai Priedei.

Nacionālās apvienības pārziņā — ārlietas, tieslietas un tautsaimniecība

Valdošās koalīcijas otrais partneris — Nacionālā apvienība — jau iepriekš bija paudusi vēlmi uzņemties atbildību par trim konkrētām parlamenta jomām, un neoficiālais sadalījums šos plānus apstiprina.

Ārlietu komisijas priekšsēdētāja amatu varētu ieņemt NA deputāts Jānis Grasbergs. Juridiskās komisijas vadību plānots uzticēt Ivaram Āboliņam (NA), savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju varētu vadīt Jānis Vitenbergs (NA).

Lai gan lielākā daļa amatu jau ir sadalīta, par atsevišķām komisijām galīgā vienošanās starp politiskajiem spēkiem vēl nav panākta.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, diskusijas joprojām turpinās par to, kurš vadīs Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, Sociālo un darba lietu komisiju, kā arī Pieprasījumu komisiju.
Kāda loma ir Saeimas komisijām un kāpēc amatu sadalījums ir tik nozīmīgs (jauna, aktuāla sadaļa raksta beigām)

Saeimas komisijas nereti dēvē par parlamenta galveno darba vietu, jo tieši tajās notiek visdetalizētākais darbs ar likumprojektiem, pirms tie nonāk balsojumā Saeimas sēžu zālē. Komisijās tiek uzklausīti ministriju eksperti, nevalstiskās organizācijas un nozaru pārstāvji, kā arī sagatavoti priekšlikumi, kas var būtiski mainīt sākotnējo likuma redakciju.

Komisijas priekšsēdētājam šajā procesā ir īpaša nozīme, jo viņš nosaka komisijas sēžu darba kārtību un tempu, kādā konkrētie jautājumi tiek virzīti tālāk. Tieši tāpēc amatu sadalījums starp pozīciju un opozīciju parāda gan politisko spēku savstarpējo uzticēšanos, gan to, kuras nozares jaunā koalīcija uzskata par savām galvenajām prioritātēm.

Saistītie raksti