Tricija Somersa zināja, ka viņai vairs nav atlicis daudz laika. Sievietei bija vien 45 gadi, bet aknu vēzis neatstāja ne mazāko iespēju. Tomēr lielākās ciešanas nesagādāja stiprās sāpes, pat ne drīzā nāve. Tricija bija vientuļā māte un baidījās, ka pēc viņas nāves dēls nonāks sliktās rokās.
Neticami, kā liktenis mēdz pavērsties. Kārtējā seansa laikā sieviete satika medmāsu ar tādu pašu vārdu – Tricija Sīmane – un pēkšņi sajuta ko tādu, kas pamudināja viņu uz pārsteidzošu rīcību.
”Kad viņa ienāca, es pēkšņi sajutu siltumu, – atceras Tricija Somersa. – Nekad iepriekš nebiju sajutusi ko tādu, bet negaidīti sapratu, ka šī sieviete parūpēsies par mani”. ”Mans eņģelis” – tā savu vārda māsu sauca mirstošā sieviete. Drīz viņa nolēma, ka tikai šai medmāsai var uzticēt savu pašu dārgāko.
Kad ārsti paziņoja, ka viņai atlikuši vien pāris mēneši, dēlam Veslijam bija 8 gadi. Sievietei nebija dzīvu radinieku, zēns auga bez tēva. Pēc viņas nāves puiku droši vien nodotu audžu ģimenei, kāda tā būtu? Tad Tricija nolēma, ka vairāk nespēj gaidīt. Kārtējās tikšanās laikā ar savu iemīļoto medmāsu, viņa tieši pajautāja: ”Kad es nomiršu, jūs parūpēsieties par manu dēlu?”
Medmāsa, protams, bija pārsteigta. Ne katru dienu nākas dzirdēt tādus jautājumus. Viņa pati audzināja 4 bērnus un te vēl šī svešiniece! ”Man trūka vārdu, – atceras sieviete. – Es pateicu, ka jūtos ļoti glaimota par tādu uzticēšanos un palūdzu nedaudz laika apdomāties, bet jau tad zināju atbildi: jā, es to izdarīšu”.
Medmāsa aprunājās ar savu vīru Danielu, pateica, ka gribētu Vesliju adoptēt un viņš piekrita.
Kad mirstošā sieviete bija pārāk vārga, lai rūpētos par dēlu, Sīmanu ģimene uzaicināja viņus abus dzīvot savā mājā. Medmāsa atceras, ka tajā dienā savai pacientei pateica: ”Es vairs nespēju būt tava medmāsa. Tagad mēs esam ģimene”.
Šī fotogrāfija tapa dažus mēnešus pirms Tricijas Somersas nāves. Pēc ārstu aplēsēm, viņas laikam vajadzēja pienākt vēl pirms tam, bet sieviete bija tik laimīga savā jaunajā ģimenē, ka uz neilgu laiku spēja pārvarēt slimību, patstāvīgi staigāt un kopā ar visiem pat devās uz jūru.
Tagad Veslijs Somers dzīvo lielā ģimenē, viņam ir 3 māsas un brālis. ”Viņš ir ļoti gudrs zēns, – par viņu saka jaunā mamma. – Mēs darīsim visu, lai viņš tiktu izglītots un gūtu panākumus. Zēns zina, ka nav vientuļš. Viņam ir ģimene,kas vienmēr būs viņa pusē”.
Par māti, kura nenobijās ”piesiet” savu dēlu praktiski svešiem cilvēkiem, ir izveidota dokumentālā filma. Kā viņa saprata, ka tieši šajā ģimenē dēls būs laimīgs, mēs varam tikai minēt. Beigu beigās, mātes sirds – labākais padomdevējs.
Ja šis stāsts jūs uzrunāja, pastāstiet to arī saviem draugiem.