Es izšķīros ar vīrieti, ar kuru apprecējos pirmoreiz. Viņš strādāja tikai gadījuma darbus, mums pastāvīgi trūka naudas. Šā cilvēka dēļ man nācās pamest darbu un mācības, jo viņš man vispār nepalīdzēja audzināt bērnu.
Laulības šķiršanas laikā es biju pārliecināta, ka nepieciešamība maksāt uzturlīdzekļus bērniem piespiedīs bijušo laulāto strādāt un nopelnīt naudu. Man bija vienalga, vai dzīvot vienai vai kopā ar viņu – šādi es neko nezaudēju.
Bet viņš nemaksāja alimentus un nekādā citā veidā nepalīdzēja.
Tomēr mana dzīve lielā mērā uzlabojās.
Mēs ar bērnu pārcēlāmies pie vecākiem uz lauku māju. Vecmāmiņa pieskatīja mazdēlu, tāpēc es varēju iet uz darbu. Manā mājā parādījās nauda, es pat varēju kaut ko ietaupīt. Man bija dzīves plāni: nopirkt māju, pabeigt studijas un daudz ko citu. Es gribēju iegūt drošības spilvenu, lai vairs nekad nebaidītos no nabadzības.
Kad es atbrīvojos no vīrieša, mans dzīves līmenis dramatiski cēlās. Es kaut kam iztērēju mazāk, bet mani uzkrājumi kļuva lielāki.
Šī atziņa nostiprinājās manā prātā, un es pārtraucu meklēt attiecības. Lai dotos uz randiņu ir jāiztērē nauda: jāpērk kleita un apavi, jāuzliek kosmētika. Tam man nebija papildu naudas. Lai uzaicinātu vīrieti mājās, tu nevari dzīvot kopā ar vecākiem, kas nozīmē cita dzīvokļa īri. Turklāt sirdsāķītim ir jāvāra un jāšmorē. Es pat nedomāju par pārcelšanos uz kādu citu mājokli, šāds variants man nekad nav bija piemērots. Man un manam bērnam jādzīvo savā teritorijā, tas ir daudz drošāk un ērtāk.
Tolaik biju ļoti jauna, bet es tik un tā sapratu, kas un kā tas darbojas. Sievietes, kuras šķiras vēlākā dzīves posmā, to saprot vēl daudz skaidrāk. Vai ir daudz par 45 gadiem vecāku dāmu, kuras steidz atkal apprecēties? Gandrīz visas no viņām saka, ka viņām šādam pasākumam nav naudas.
Šķiet, ka šeit loģika nestrādā. Galu galā ir vispāratzīts, ka sievietei jārūpējas par ikdienas dzīvi, bet vīrietim – naudu. Tam vajadzētu nozīmēt, ka vīrietis ienes finansiālu stabilitāti un to neatņem. Bet vai tiešām tā ir?
Vīrieši neprecas, cenšoties palīdzēt savai izredzētajai ar naudu, veikt remontu viņas dzīvoklī un nopirkt visu, kas nepieciešams labākai dzīvei. Visi viņi tiecas sasniegt tikai savus mērķus. Kas pārsvarā ir pietiekami savtīgi.
Viņi vēlas samazināt izdevumus par mājokli (galu galā tos var sadalīt uz pusēm), kā arī pārtraukt izdevumus pārtikai, jo visu nopirks un pagatavos sieviete (kuras vieta ir virtuvē, kā parasti tiek uzskatīts, ērti, vai ne?)
Patīkams bonuss viņiem ir tīrs dzīvoklis un nav nepieciešamības vest mīļoto sievieti uz randiņiem. Vispārējais budžets ir ideāls vīriešiem. Sieva tērēs naudu pārtikai, kuru viņa pati neēdīs. Dažas priekšrocības. Kopējs budžets – vīriešiem tas ir ideāli. Vienas vienīgas priekšrocības.
Tāpēc tās sievietes, kuras ir nabadzīgas, par laulību nesapņo. Tam ir daudz pierādījumu. Ir vairākas jaunas un skaistas dāmas, kuras meklē bagātus vīriešus – galu galā viņiem ir iespējas gūt panākumus šajā jomā -, bet pārējās izvēlas palikt vientuļas un neiesaistīties “lielas mīlestības un ģimenes laimes meklējumos.”