Bet Larisa demonstratīvi pievērsās datoram, ar visu savu izskatu paužot, ka neko vairāk apspriest negrasās.
Bet Dina cenšas neatcerēties savu bērnību, kas bija ļoti sāpīga. Nē, mamma viņu nesita un nerāja. Viņa vien nicinoši teica:]
– Cik tu esi neglīta. Visa tēvā!
Vai arī: Tu esi tikpat dumja kā tavs neveiksminieks tētis.
Tēvs pameta māti, kad viņa bija stāvoklī ar Dinu. Nespēja izturēt pastāvīgos skandālus un sievas prasības.
Larisa uzskatīja, ka Dinas piedzimšana salauzusi viņas dzīvi. Viņai esot bijis jāatsakās no saviem sapņiem par konservatoriju un mūziķes karjeru un neklātienē jāpabeidz ekonomikas institūts.
Tā, lūk, viņa dzīvoja: devās uz nemīlētu darbu grāmatvedībā un izaudzināja meitu, kas viņu kaitināja.
Arī Larisas personīgā dzīve neizdevās. Vīriešus piesaistīja koptā, skaistā sieviete, bet jau pēc pirmā randiņa viņi burtiski pazuda tālēs zilajās. Šīs kundzes augstprātība un sarkasms visus atbaidīja.
Laika gaitā Larisas raksturs kļuva arvien negantāks. Un viņas sliktā oma tika izgāzta pār mazo Dinu.
Meitene pastāvīgi centās pierādīt, ka viņa ir laba, ir mīlestības un atbalsta vērta. Viņa lieliski mācījās, daudz lasīja, bet dzirdēja no mātes tikai šo:
-Tu neesi pelnījusi tās augstās atzīmes. Skolotāji tos tev ielika aiz žēluma.
Kad Dina izauga, māte sāka viņai borēt:
– Paskaties, cik tu esi neglīta. Nevienam tu neesi vajadzīga. Un neviens tevi neprecēs, jau nu vienīgi pieņems par kalponi. Visu mūžu būs jādzīvo kopā ar māti. Es tev esmu atdevusi savu dzīvi. Tu man esi visu parādā.
Bet Dina izauga par ļoti skaistu meiteni. Neskatoties uz sarežģīto situāciju mājās, viņa prata atrast draugus, bija līdzjūtīga un laipna.
Augstskolas trešajā kursā Dina iemīlējā ļoti spēcīgi un spilgti. Līgavainis, puisis no vienkāršas, bet draudzīgas ģimenes, sniedza viņai tādas rūpes un uzmanību, kādu meitene nebija saņēmusi visas dzīves laikā. Dina līdz pēdējam slēpa no mātes, ka precēsies. Bet tad, kad to atklāja, tas izraisīja milzīgu skandālu:
Tu nevienam neesi vajadzīga. Tevi izmantos un izmetīs ārā, – Larisa sašutumā trīcēja, – skaties tu man, vēl uz ceļiem rāposi pie mātes.
Meitas kāzās, kad viņu iepazīstināja ar līgavaiņa ģimeni, Larisa teica Dinai čukstus, bet tā, lai visi dzirdētu:
– Kas par lauķu famīliju! Vai tiešām tu gatavojies dzīvot kopā ar šiem cilvēkiem?
Dina sāka raudāja. Garastāvoklis visiem bija sabojāts. Bet Larisa, gluži pretēji, pasmaidīja un kļuva jautra.
Kad Larisa uzzināja, ka Dina gaida bērnu, viņas sašutumam nebija robežu:
– Vai esi galīgi zaudējusi prātu? Vai tevi ietekmējuši jaunie lauku radi? Tavs vīrs tevi noteikti pametīs. Paskaties uz sevi, – Larisa klaigāja un izvirzīja ultimātu:
– Ja tu netiksi no bērna vaļā, nenāc pie manis vairāk. Tev vairs nebūs mātes.
Dina asarās izskrēja no mājokļa. Tajā pašā dienā viņa tika nogādāta slimnīcā, lai saglabātu grūtniecību. Ar savu māti jaunā sieviete vairs nesatikās.
Viņa mātei piezvanīja tikai pēc dzemdībām, kad ar mazuli jau bija izrakstīti no slimnīcas.
Kad Larisa uzzināja, ka piedzimis mazdēls, viņa meitai sausi sacīja:
Tagad tu puņķosies un nemitīgi mainīsi autiņbiksītes, atceroties mammas padomu. Bet nu jā – tagad jau ir par vēlu.
Nekādu apsveikumu, nekādu jautājumu par mazdēlu. Nekas.
Pagāja vairāki gadi. Larisa joprojām izskatās lieliski, taču viņas veselība sāka klibot. Sāp mugura, paaugstināts spiediens. Vecums. Uzrunājot kolēģes, viņa patētiski saka:
Es visu savu dzīvi veltīju meitai. Viņai būtu mani jānesā uz rokām. Viņa mainīja savu māti pret vīrieti. Nepateicīgā!
Bet darbabiedrenes neatbildēja uz viņas žēlabām. Ikviena no viņām zina, ka Larisas apgalvojumi ir tālu no patiesības.
Ko tu domā par šo situāciju? Tavuprāt, kāpēc māte tik nežēlīgi attiecās pret miesīgu meitu? Raksti komentāros!