Kaimiņi ir cilvēki, ar kuriem noteikti ir jāsadarbojas, jo mēs dzīvojam sabiedrībā. Diemžēl tu pats nevari izvēlēties kaimiņus, kas ir žēl. Mēs nesen pabeidzām mājas celtniecību, mūsu priekam nebija robežu.
Pirms trim gadiem mēs ar sievu nopirkām zemes gabalu. Mēs nolēmām uz tā uzcelt divas nelielas mājas – mums, bērniem, un mūsu vecākiem – viņi tolaik dzīvoja vecā mājā, kurai bija nepieciešams remonts. Droši vien visi zina, ka būvniecībā ir jāiegulda daudz naudas, jo īpaši tāpēc, ka būvmateriāli regulāri kļūst dārgāki. Tomēr esam pārvarējuši finansiālās grūtības.
Tātad, māja ir uzcelta, visas nianses ir nokārtotas. Vienīgā problēma bija neadekvāti kaimiņi. Mēs ar viņiem pirmo reizi saskārāmies, kad izvedām pēc būvniecības palikušos atkritumus. Pēc pamatu likšanas mums palika daudz koka. Mēs nolēmām to izmest, jo visi koka gabali bija piepildīti ar betonu. Šādi materiāli mums nebūtu noderīgi, tāpēc nolēmām izsaukt atkritumu vedēju. Tā kā ārā karstums bija nepanesams, mēs ar tēvu iekrāvām mašīnā atkritumus un pēkšņi ieraudzījām vīrieti ar saniknotu skatienu. Kā izrādījās, tas bija mūsu kaimiņš.
“Ko jūs darāt Kāpēc visu to izmetat? Vai tiešām nebija iespējams izstaigāt kaimiņu mājas un pajautāt, vai kaimiņiem tas nav vajadzīgs. Es, piemēram, labprāt ņemtu, ”klaigāja vīrietis.
Mēs ar tēvu bijām ļoti pārsteigti par šādu neadekvātu kaimiņa uzvedību. Pirmkārt, kāpēc mums svešiniekam būtu jādod materiāli, kas iegādāti par savu naudu? Jā, mums tie nav vajadzīgi, vienalga izmetam, bet kāpēc mums pēkšņ būtu jāapstaigā kaimiņu mājas? Mums tam nav laika.
Mēs kulturāli “pasūtījām” kaimiņu un turpinājām iekraut atkritumus mašīnā. Kopš tā laika šis cilvēks mūs nekad nav sveicinājis. Ikreiz, kad viņš ieraudzīja mani vai manus ģimenes locekļus, viņš demonstratīvi pagrieza galvu uz otru pusi.
Pavisam nesen notika vēl viens incidents. Mana sieva kļuva pārņemta ar ideju nokrāsot mūsu mājokli baltā krāsā. Mamma atbalstīja manu dzīvesbiedri, tāpēc mums ar tēvu nebija citas izvēles – mums bija jāizpilda viņu vēlme. Mēs veicām koksnes apstrādi ar īpašu šķīdumu, lai krāsa ilgāk kalpotu, kā arī iegādājāmies ierīci māju mazgāšanai.
Mamma un sieva sastādīja dažādus ziedus dobēs pie mājas. Mūsu mazdārziņš kļuva ļoti skaists. Jāteic, neesmu ziedu cienītājs, bet pat man patika kopskats, kāds izveidojās mūsu ģimenes opīgu pūļu rezultātā.
Jāsaka, ka mūsu mazdārziņš un tā apkārtne izcēlās uz mūsu kaimiņu māju fona. Tas ir diezgan loģiski, jo mūsu māja ir jauna. Turklāt sieva un māte puķu dobes dizainā ieguldīja visu savu dvēseli.
Reiz, kad biju darbā, ciemos ieradās kaimiņiene. Viņa izteica savas pretenzijas manai sievai attiecībā uz mūsu mazdārziņa iekārtojumu. Pēc viņas teiktā, mēs esot izturējušdies nepiedienīgi attiecībā pret visiem kaimiņiem, jo mūsu dārziņš tagad atšķiras no pārējiem, parādot viņu mājas nepievilcīgā gaismā.
LASI VĒL: Vēlā vakarā ar vīru rotaļlaukumā ieraudzījām divus nepieskatītus bērneļus. Mamma ieradās tikai, kad bija satumsis
Pie tādiem, lūk, kaimiņiem esam tikuši. Tagad es pat nezinu, kā ar viņiem izturēties nākotnē.
Vai ir vērts mēģināt uzlabot attiecības ar kaimiņiem, vai labāk vienkārši ignorēt viņus? Ko tu darītu? Raksti komentāros!