Pēc mielasta beigām visi sāka celties no galdiem un atvadīties.
Bet uz galdiem bija palicis daudz ēdienu, kuram neviens nebija pat pieskāries.
Kā vēlāk stāstīja draudzene, trīs dāmas – mammas māsīca un viņas divas meitas – pēc mielasta sāka “saimniekot”, proti likt savos līdzpaņemtajos traukos un maisiņos atlikušo ēdienu.
“Kāpēc gan labam ēdienam iet zudumā!” savu rīcību skaidroja viena no radiniecēm.
Bija manāms, ka sievietes gatavojušās ēdienu pievākt jau iepriekš, jo sākumā viņas to rūpīgi ievietoja kastītēs, ko bija paķērušas no mājām, bet pēc tam maisiņos.
Ar pārtikas savākšanu galvenokārt nodarbojas abas manas draudzenes mammas māsīcas meitas, bet viņu nekaunīgā māte vadīja “procesu” un komandēja, ko ņemt un ko ne.
Šīs nekrietneles neapturēja pat tas, ka visi pārējie cilvēki neizpratnē skatījās uz viņām un savā starpā sašutumā sačukstējās.
Kad sievietes bija savākušas pilnas ēdienu kastītes un maisiņus, viņas tās aiznesa uz mašīnu. Vēlāk es jautāju savam draudzenei, vai viņas ir badā? Šķiet, ka solīdas, labi ģērbušā kundzītes.
Izrādījās, ka viņas ne tuvu nav nabadzīgas; varētu pat teikt, ka visai turīgas. Gan mātei, gan meitām ir katrai savs automobilis. Draudzene man pastāstīja, ka ši dāmu trijotne ir vienkārši nekaunīga. Visās radu sanākšanās un citos svētkos viņas savāc pārtikas pārpalikumus. Nekrietneles var pat pajautāt, vai vēl kaut kas nav palicis ledusskapī. Tātad – arī tā notiek.
Ko tu domā par šādu rīcību? Arī Latvijā ļaudis nereti mēdz savākt bēru vai citu pasākumu mielasta atlikumus, taču to dara tikai paši tuvākie aizgājēja tuvinieki, nevis attāli radinieki. Priecāsimies, ja padalīsies pieredzē komentāros!