Ar šo problēmu noteikti ir saskārušās daudzas ģimenes, kurām nav bērnu. Tāpēc šodien gribu aktualizēt šo tēmu. Uzreiz gribu teikt, ka mīlu bērnus.
Man ir 40 gadu, vēl neesmu kļuvis par tēti, bet man patīk spēlēties ar māsasmeitu, raksta kāds blogeris.
Bet vispārēja iecietība pret bērniem – tas nav par mani. Daudziem cilvēkiem bērni ir “dzīves ziedi”, viņi saskata tajos savas eksistences jēgu. Es savukārt uzskatu, ka viņi ir tikai viesi mūsu dzīvē, kuriem pašiem ir savs liktenis.
Mūsdienās sabiedrība adekvāti uztver tādas sievietes nostāju, kura nevēlas laist pasaulē bērnus. Iepriekš šādas dāma no citiem saņēma vien pretenzijas un negatīvu attieksmi.
Bet tagad runa nav par to. Es gribu pastāstīt, kāpēc es savā mājoklī vairs neuzņemu viesus ar nepazīstamiem bērniem (tādiem, kas man ir svešinieki).
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk