Mazuļi bija novārguši nepietiekama uztura dēļ, viņu drēbes bija noskrandušas vai to pilnībā nebija. Tie bija pavisam mazi bērni – no 2,5 līdz 3 gadiem.
Vairums nezināja ne savus vārdus un uzvārdus, ne to, kur atrodas viņu vecāki. Šī bija pirmā bērnu un Toktogonas Altibasarovas tikšanās.
Otrais pasaules karš Toktogonas dzīvē ienāca, kad viņai bija tikai 16 gadu. Tā kā visi viņas ciema vīrieši bija devušies uz fronti, jauniete tika iecelta par ciema padomes priekšsēdētāju. Tik agrā vecumā viņa bija spiesta strādāt nopietnu darbu, gādājot karavīriem pārtiku.
1942. gada vasaras beigās uz Kurmentu ciemu Kirgizstānā tika nosūtīti 150 bērni, kurus evakuēja no vācu karaspēka bloķētās Ļeņingradas. Toktogona bērnus izmitināja kolhozam piederošā kopmītnē un rūpējās par viņiem turpmākos 10 gadus.
Viss ciems gatavojās bērnu ierašanās brīdim. Vietējie iedzīvotāji no siena izgatavoja matračus un šuva drēbes. Bet, kad cilvēki ieraudzīja bada novārdzinātos mazuļus, viņi sāka nest uz kopmītni arī pārtiku.
Ļaudis atdeva visu, kas viņiem bija, lai tikai glābtu bērnus.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk