Toktogona nevarēja skatīties uz bērniem bez asarām. Katru viņa baroja ar pienu no karotes. Visi bērni, par kuriem viņa rūpējās, izdzīvoja.
Dažiem mazākajiem bērniem vajadzēja izdomāt jaunus vārdus, uzvārdus un pat dzimšanas datumu, cenšoties noteikt aptuveno vecumu.
Pirms evakuācijas bērniem ap plaukstu locītavām bija piesieti nelieli auduma gabaliņi, uz kuriem bija uzrakstīti viņu identifikācijas dati. Taču garais ceļš bija darījis savu. Lielākā daļa uzrakstu bija izdzisuši.
Kirgizstānā Toktogonu nodēvēja par “sievieti – leģendu”. Zinoši cilvēki , ka viņa spējusi ikvienam no 150 bērniem sniegt mātišķīgu mīlestību un maigumu.
Pēckara periods
Pēc blokādes beigām daļa bērnu palika Kirgizstānā, bet citi atgriezās dzimtajā Ļeņingradā. Līdz pat mūža galamToktogona saņēma vēstules saviem kādreizējamiem aizbilstamajiem, nepārstāja viņus mīlēt un vienmēr gaidīja ciemos.
Lūk, kādās atmiņās dalās viena no Toktogonas audzēknēm vārdā Jekaterina:
Ļeņingradas blokādes laikā es paliku viena ar pamāti. Tēvs devās uz fronti un es viņu vairs nekad neredzēju. Atmiņā palikusi sniegotā pilsēta, 40 grādu sals un aukstums dzīvoklī. Kad sākās 1942.gada briesmīgās marta dienas, mani, deviņgadīgu meiteni, kopā ar citiem bērniem iesēdināja kravas automašīnas bagāžniekā.
Mēs no aplenktās pilsētas izlauzāmies, braucot pāri Lādogas ezeram. Ceļš uz Kirgizstānu bija ilgs. Piestātnē mūs, distrofiķus, sagaidīja Toktogona. Visus gadus, ko mēs pavadījām bērnu namā pie Isikula ezera, viņa par mums rūpējās kā par saviem bērniem.
Es atceros, ka vecākās meitenes, braucot strādāt uz tekstilkombinātu Taškentā, raudāja, atvadoties no mammas Toktogonas.
Savulaik pēc šā stāsta motīviem tika uzņemta filma, bet pati Taktogona uzaicināta uz Ļeņingradu, lai atzīmētu 35.gadadienu kopš pilsētas atbrīvošanas no okupācijas. Toreiz sievietei bija iespēja tikties ar vairākiem bērniem, kuriem reiz viņa kļuva par gādīgu māti.
Sievietei pašai ir astoņi savi bērni, ar kuriem viņa visu mūžu nodzīvoja dzimtajā Kurmenti ciemā. Leģendārā sieviete mūžībā aizgāja 2015. gadā, aiz sevis atstājot 23 mazbērnus un 13 mazmazbērnus.
Turklāt viņa kļuva par prototipu Ļeņingradas blokādē bojāgājušo piemineklim, kas šodien atrodas Uzvaras parkā, Kirgizstānas galvaspilsētā Biškekā.