Dēlam Vitālijam bija gadiņš, bet mamma Rita bija dekrēta atvaļinājumā. Viņai klājās grūti, jo katru dienu viņa no vīra dzirdēja vienu un to pašu – “es jūs baroju.”
Jaunā māmiņa katru mēnesi saņēma arī bērnu pabalstu, bet vīrs Maksims tik un tā uzskatīja sevi par vienīgo ģimenes pelnītāju. Pēc viņa domām, sieva un dēls sēž viņam uz kakla un principā dzīvo uz viņa rēķina. Kad Rita palūdza vīram pieskatīt mazuli, viņa dzirdēja tikai šādus izteikumus: “Es pastāvīgi esmu darbā, bet ko tu darīji? Pati nevari bērnu paauklēt?”
Sieva centās likt vīram izprast situāciju, nemitīgi stāstot, ka arī viņa saņem naudu un tērē to ģimenes vajadzībām. Bet atbildot, viņš sāka vēl vairāk dusmoties vēl un paziņoja, ka dzīvesbiedres nauda ir nieks, salīdzinot ar viņa algu. Acīmredzot tādā veidā viņš vienkārši gribēja pazemot savu otro pusīti un visu, ko viņa dara ģimenes labā, lai šķistu labāks uz sievas fona. Sarunas par finansēm vienmēr beidzās ar strīdiem un asarām. Rita mēģināja rakstīt izdevumu dienasgrāmatu, lai pārliecinātu vīru, ka viņa ne kapeiku netērē lieki. Bet tas tik un tā beidzās slikti.
Jaunās sievietes dzīve bija grūta, jo arī vīramāte dzīvoja kopā ar viņiem un bieži bija sava dēla pusē. Viņa lika vedekla klusēt, lai izvairītos no skandāliem. Arī Ritai nepatika strīdi, tāpēc viņa apzinīgi ņēma vērā vīramātes padomu. Viņa klusējot uzklausīja visus vīra pārmetumus, bet jau zināja, ka ilgi kopā ar viņu nedzīvos.
Tā kā vīrs neņēma vērā viņas viedokli un, neskatoties uz sievas ienākumiem, joprojām pastāvēja uz to, ka visi ģimenes locekļi ir finansiāli atkarīgi no viņa, Rita nolēma ietaupīt naudu, ko saņēma par atrašanos dekrētā. Viņa iemācījās veikt mājsaimniecības darbus, kamēr dēls gulēja. Viņai pat parādījās brīvais laiks.
Nedaudz vēlāk viņa atrada nepilna laika darbu mājās. Nauda bija maza, bet vismaz kaut kāda. Lūk, kāda viņai bija dzīve – vīrs ar naudu skopojās, bet viņa slepus no viņa krāja līdzekļus jaunai dzīvei.
Neviens nezināja, ka sieviete veica pusslodzes darbu dzīvesvietā, jo visi domāja, ka viņa nav pietiekami gudra, lai nopelnītu naudu. Taču viņa nebaidījās mēģināt un tagad priecājas, ka, strādājot no mājām, izdevies tikt pie naudas. Un lai mājinieki turpina uzskatīt, ka viņa nav spējīga ne uz ko vairāk kā būt par pastāvīgu pārmetumu objektu.
Kad dēliņam apritēja divi gadi, Rita pameta vīru un noīrēja dzīvokli. Viņa atgriezās savā darbā, bet turpināja arī strādāt no mājām. Tagad viņai ir viss nepieciešamais, lai sāktu jaunu mierīgu un drošu dzīvi, kurā viņa netiks pazemota. Turklāt viņai ir iespēja nopelnīt naudu savam sapnim – privātam dzīvoklim un atvaļinājumam pie jūras.