Bieži gadās, ka vecāka gadagājuma ļaudis nožēlo, ka dzīve nav bijusi pietiekami piepildīta. Viņi domā, ka būtu varējuši to dzīvot labāk, dažkārt rīkoties savādāk, lai viss izvērstos pozitīvāk. Tāpēc viņi cenšas pārliecināt savus bērnus nepieļaut šādas kļūdas.
Savukārt es nolēmu lauzt visus stereotipus. Izgudroju, ka vecumdienās dzīvošu tikai un vienīgi sev. Galu galā visu savu dzīvi esmu veltījusi bērniem, vīram un mazbērniem. Apprecējos uzreiz pēc vidusskolas pabeigšanas. Nedaudz vēlāk piedzima bērni. Tā arī nebija laika sev. Gandrīz visu savu laiku veltīju ģimenei.
Un tagad, kad man ir septiņdesmit ar astīti, neviens negrib redzēt mani līdzās. Bērni jau manā dzīvoklī jūtas tā, it kā tas piederētu viņiem. Man liekas, ka esmu jau apglabāta. Dēls bez manas atļaujas iekārtoja mazdēlu un viņa sievu manā dzīvoklī. Mans viedoklis viņus jau sen vairs neinteresē. Lūk, tā ir pateicība par gadiem, kas pavadīti atvašu audzināšanā.
Tāpēc nolēmu tiesāties ar bērniem, lai iegūtu tikai sev savu dzīvokli un man par to nemaz nav kauna. Lai gan man ir tuvu pie astoņdesmit, veselība ir laba. Un vēlos pēdējo dzīves periodu pavadīt sev tīkamā veidā. Protams, visi mani tuvinieki uz mani apvainojās. Viņi pat sāka tiesu darbus, bet, pateicoties savam vīram, es dabūju dzīvokli tikai sev.
Izliku aiz durvīm arī savu mazdēlu un viņa sievu. Nomainīju visas slēdzenes durvīm, lai būtu miers. Protams, dzīvoklis pēc manas nāves paliks bērniem. Bet, kamēr esmu dzīva, es gribu izbaudīt mirkļus, kuru tik ļoti pietrūcis visu mūžu. Jo tik daudz dārgā laika tika iztērēts veltīgi.
Visas manas draudzenes lai arī šokētas, bet atklāti atbalsta šo nostāju. Viņām pašām trūkst drosmes darīt to pašu. Bērni uzkrāvuši sirmajiem vecākiem savus mazbērnus un pat mazmazbērnus, nedomājot, vai viņiem tas ir grūti vai nē. Esmu ļoti pārsteigta, ka viņas pašas sevi tik ļoti nemīl. Uzskatu, ka šīs dāmas neciena sevi un savu laiku, ko vismaz vecumdienās varētu tērēt savām vēlmēm.
Iespējams, kādreiz es nožēlošu šo savu lēmumu. Bet, kamēr esmu dzīva un spēju atbildēt par sevi, man gribas atpūtināt dvēseli un ķermeni, nedomājot par to, ka nemitīgi jārūpējas par kādu citu.