Sieviete sevī uzkrāj sevī daudz aizvainojumu un vilšanos. Viņa zvana paziņām, cenšoties saņemt palīdzību un atbalstu. Mana vīramāte neielaiž nevienu savā mājoklī. Viņa pauda, lai bez viņas atļaujas, viņas vedekla neuzdrošinātos iekļūt dzīvoklī. Bet šis miteklis viņai ir kā dzimtās mājas, jo galu galā esam nodzīvojuši kopā ne vienu vien gadu. Ar vīramāti attiecības vedeklai bija lieliskas, viņa viņu cienīja kā savu māti.
Bet ko viņa saņēma pretī? Nepateicību! Kad vīramāte devās uz sanatoriju, vedekla pieskatīja viņas kaķus un baroja. Daudz reižu viņa dabūja noklausīties, ka vīramāte sevi dēvē par kāmīti, jo viņai patika sakrāt krāmus un lietas, kuras pati vēlāk nemaz neizmantoja. Paziņa nolēma patīkami pārsteigt vīramāti – sakopt dzīvokli, gaidot viņas ierašanās brīdi.
Sieviete pasauca palīgā savu māti, un viņas vairākas dienas kārtoja māju. Abas dāmas vairākas dienas pēc kārtas izveda no dzīvokļa dažādus atkritumus: vecos traukus ar plaisām, 70. gadu žurnālus, vecas drēbes. Tīrīšanas beigās dzīvoklis bija mainījies līdz nepazīšanai – tas bija tīrs, skaists un plašs. Mana paziņa gaidīja, ka vīramāte būs sajūsmā un slavēs čaklo vedeklu, bet vīramāte vienkārši sarīkoja skandālu. Kāpēc vīramāte kliedza uz vedeklu un aizvainoja? Kuram šajā situācijā ir taisnība?
Lietas attiecas ne tikai uz materiālo, bet arī uz garīgo līmeni. Lietas, kas mums dāvinātas, ir īpaši vērtīgas, jo tās mūs emocionāli savieno ar dāvinātāju. Aiz katras šādas lietas ir vesels jūtu, emociju un vārdu kopums. To lieliski sapratīs tie cilvēki, kuri ir piedzīvojuši grūtas šķiršanās ar dārgu cilvēku. Lai paātrinātu cilvēka izdzēšanu no sirds un aizmirstu par viņu, cilvēki paslēpa nost no acīm lietas, kas saistītas ar mīlestības objektu. Tādējādi parādījās teiciens: “Prom no acīm ārā no sirds.” Tā ir pareiza domāšana, jo materiālās lietas ir nesaraujami saistītas ar mūsu emocijām.
Apkārtējiem dažreiz ir grūti saprast, kādu vērtību cilvēks piešķir lietām. Viņiem šķiet, ka dzīvoklis ir pāpilns ar nevajadzīgiem krāmiem. Šķiet, ka visas šīs lietas tikai traucē, un, ja tās izmetīsi, kļūs labāk. Tomēr tas tā nav, jo tad kopā ar lietām miskastē tiks iemests arī kāds dzīves gabals. Vecie trauki vīramātei simbolizēja cerību uz jaunu, pārpilnības pilnu dzīvi. 70. gadu žurnāli bija izklaidējoši laikā, kad cilvēki nezināja, kas ir internets. Šajos gados skapis ar kristālu bija labklājības un bagātības simbols. Tika uzskatīts, ka jo vairāk kristāla, jo greznāk dzīvo īpašnieki.
LASI VĒL: Par šo fotogrāfiju triju bērnu māti nosodīja gandrīz visa pasaule. Lūk, ko viņa pateica savam attaisnojumam…
Dažreiz svešu cilvēku skapjos mēs redzam atkritumus un krāmus, bet patiesībā tās ir lietas, kas ir dārgas mājokļa iemītnieku sirdīm. Jā, gadās, ka cilvēkam patiešām ir slinkums sakārtot savu dzīvoklī, un dažreiz viņš patur mājās tik daudzas lietas, jo dvēsele neļauj tās izmest miskastē. Tev nekad nevajadzētu izmest citu cilvēku lietas, nelūdzot īpašnieka atļauju, jo tu nezini, cik vērtīgas tās viņam ir.
Kādas ir tavas domas šajā jautājumā? Vai bez prasīšanas drīkst izmest cita cilvēka lietas atkritumu urnā? Raksti komentāros!