2007. gada pavasarī šis jaunais pāris izvēlējās savu kāzu datumu, bet 3 mēnešus pirms ilgi gaidītās dienas līgavainis piezvanīja uz kāzu aģentūru ar lūgumu atlikt datumu uz nenoteiktu laiku. Gāja gadi un, lūk, 2014. gadā aģentūrā atkal atskanēja zvans. Šis stāsts lika raudāt ne tikai Japānai, bet arī visai pasaulei.
Hisaši Nišizava un Mai Nakahara no Okajamas iepazinās vairāk kā pirms 10 gadiem. Pēc diviem gadiem viņi nolēma apprecēties un uzreiz noteica kāzu datumu – 2007. gada marts. Viss noritēja brīnišķīgi, līdz negaidīta traģēdija apgrieza viņu dzīves kājām gaisā.
3 mēnešus pirms kāzām Mai pēkšņi sāka dīvaini uzvesties. Viņa nespēja atcerēties, ko ir darījusi dienas laikā, bet naktī skaļi un nepārtraukti kliedza. Viņu aizveda uz slimnīcu, kur nekavējoties tika ievietota psihiatriskajā nodaļā. Pēc 3 dienām meitenes veselības stāvoklis pēkšņi strauji pasliktinājās. Viņai apstājās sirds. Ārstiem izdevās izglābt Mai dzīvību, bet viņa ieslīga dziļā komā.
Ārsti nespēja saprast, kāpēc Mai tik ilgi nenāk pie samaņas. Beigu beigās Hisaši nolēma piezvanīt uz kāzu aģentūru un atlikt kāzas. Līgavainis bija apņēmies gaidīt savu līgavu līdz brīdim, kamēr viņa pamodīsies. Turpmākos pāris mēnešus Mai atradās komas stāvoklī, bet viņas uzticīgais Hisaši apciemoja viņu pirms un pēc darba arī brīvdienās bija kopā ar meiteni. Viņš viņai veica masāžas, runājās ar viņu, atskaņoja viņas mīļāko mūziku.
Bija pagājuši 5 mēneši, ārsti beidzot uzstādīja diagnozi. Atklājās, ka meitene sirgst ar limbisko encifalītu, ko izraisījis olnīcu vēzis. Antivielas, ko izstrādāja viņas organisms, darbojās pret viņas nervu sistēmu, izsaucot smadzeņu darbības traucējumus. Audzējs tika nekavējoties izoperēts. Radās cerība, ka meitene pamodīsies kuru katru brīdi. Pagāja mēnesis, 6 mēneši, gads, divi gadi… Mai pie samaņas nenāca…
Mai mamma reiz teica Hisaši: ”Lūdzu, atrod sev citu meiteni. Atrod sev veselu”. Dzīves gudrā sieviete negribēja, lai jaunais puisis upurētu savu mūžu viņas slimās meitas dēļ, kura, iespējams, nekad vairs nepamodīsies. Hisaši godbijīgi uzstāja uz pretējo. ”Es pagaidīšu, – viņš teica. – Es tikai gribu vēl reizi redzēt viņas smaidu”.
Pēc pusotra gada Mai beidzot atvēra acis. Meitene nevienu nepazina, nereaģēja uz vārdiem, kustībām un savu iemīļoto mūziku. Veselu gadu Mai tā arī palika veģetatīvā stāvoklī. Hisaši nepārstāja viņu apciemot. Viņš ticēja, ka kādu dienu mīļotā sapratīs, ka viņš ir blakus, ka viņš vienmēr ir bijis blakus.
Brīnumu nācās gaidīt vēl 3 gadus. Todien Hisaši kā ierasts, veica Mai masāžu, kad pēkšņi viņas sejas muskuļi nodrebēja. Pēc tam vēlreiz. Pēc brīža Mai seja atplauka vieglā smaidā. Hisaši stāsta, ka no sajūsmas vienkārši nespēja nosēdēt uz krēsla. Pirms dažiem gadiem viņš sev zvērēja, ka sagaidīs šo loloto smaidu. Zvērestu Hisaši bija izpildījis.
Mai sāka ļoti strauji atveseļoties. Sākumā meitene nespēja kustēties – viņas muskuļi bija novājināti. Bija pagājuši daudzi gadi kopš viņas pēdējās pastaigas. Mai uzstādīja sev mērķi – kāzu dienā patstāvīgi aiziet līdz altārim. 2014. gadā, pēc 8 gadiem, pāris no jauna izvēlējās datumu savām laulībām.
Kāzas notika 2014. gada 21. decembrī. Ārsti un slimnīcas personāls, visi tie, kuri šos gadus atbalstīja Mai, bija starp viesiem. Kopā ar vecākiem līgava lēnām gāja pie altāra. Izdzirdot uzslavas no mammas, Mai apraudājās. Viņa raudāja un ilgi nespēja rimties, it kā 8 gadu gaitā krātās emocijas pēkšņi izlauzušās uz āru.
Sešus gadus Mai atradās dziļā komā. Neskatoties uz to, līdzās vienmēr bija vīrietis, kurš ticēja, gaidīja, atbalstīja un vienmēr gribēja būt viņas vīrs. Šo Arverira Geihinkana video apskatījuši miljoniem cilvēku. Par šo patieso mīlestību stāstīja visos medijos. Par Hisaši un Mai pat ir uzrakstīta grāmata.
Runā, ka īsta mīlestība un uzticība ir tikai pasakās, ka ir muļķīgi gaidīt ko tādu no mūsdienu cilvēkiem. Acīmredzot, pasaulē vienmēr ir bijuši un būs cilvēki, kuriem tāda mīlestība – vienīgā iespējamā. Galu galā viņu jūtas uz visiem laikiem paliek mūsu atmiņās.