Kļūstot vecākai, lietas mainīt man ir vieglāk. Man patīk klausīties kādu indiešu jogu. Viņš nesen teica vienu frāzi, kas man patika:
“Ja situācija mainās, bet tu nemaini savu rīcību, tas nozīmē, ka esi novecojis. Tas nozīmē, ka esi piemērots tikai muzejam. Tas nozīmē, ka esi zaudējis savu aktualitāti.”
Tas noteikti nav par mani! Savas dzīves laikā esmu mainījusi apmēram desmit profesijas: – sākot no ārstes pilsētas elektrotīklu cehā līdz kādas radiostacijas vadītājai. Bet priekšā mani gaida vēl daudz jauna un interesanta.
Kļūstot vecākai, arvien mazāk uztraucos par to, ka nevarēšu atrast darbu vai to pazaudēšu. Esmu pārliecināta, ka dzīves laikā uzkrātā pieredze man palīdzēs realizēt sevi jebkurā jomā.
Ar vecumu man arvien mazāk patīk sarežģītas receptes. Tās, kurās sastāvdaļu skaits ir lielāks par piecām, mani nesaista. Man patīk viss vienkāršais, piemēram, uzlikt rukolu uz tomāta šķēles, pa virsu sieru un apslacīt ar olīveļļu. Jo vienkāršāks ēdiens, jo veselīgāks tas ir.
Ar vecumu esmu sapratusi, ka uzteicamākā īpašība cilvēkos ir labestība. Jo ar tādiem cilvēkiem vienmēr ir silti un mierīgi. Jo šie cilvēki spēj klausīties un saklausīt vienkāršus vārdus.
Un mēs varat vienkārši klusēt kopā, klausoties klusumā. Ar vecumu arvien vairāk es alkstu pēc klusuma, bet atslēgu uz jēpilnu eksistenci esmu atradusi vienkāršībā.
Dārgo lasītāj! Kādas ir tavas atziņas par dzīves jēgu? Laipni lūgts dalīties ar savām pārdomām un viedokli!