Nekad man nebija bijis tik sāpīgi. 15 gadus es viņas uzskatīju par sev tuviem cilvēkiem. 15 gadus es dzīvoju melos. Bet es nolēmu iet uz tikšanos un visu nolikt savās vietās.
Es uzvilku savu pašu skaistāko kleitu, augstpapēžu kurpes, uzliku skaistu grimu un gāju, lai atriebtos.
Viņas mani ieraudzīja, apkampa, sāka izteikt komplimentus. Es viņām pateicu, ka man nepieciešams nomainīt kleitu, jo tā ir vecmodīga. Un vēl, ka es šodien uzliku skaistu grimu, jo es parasti to daru kā veca tante.
Tajā brīdī meitenes visu saprata. Sākumā viņas sēdēja bālas, skatījās uz mani, bet pēc tam sāka taisnoties, ka vienkārši pajokoja, un, ka viņas patiesībā mani ļoti mīl.
Es viņām pateicos par 15 draudzības gadiem un sacīju, ka vairāk negribu viņas pazīt.
Samaksāju par savu pasūtījumu un aizgāju. Man bija ļoti sāpīgi, bet tādi draugi man nav vajadzīgi.
Es nezinu kā pēc šīs situācijas varēšu uzticēties cilvēkiem. Labāk būt vienmēr vienai, nekā draudzēties ar tādiem cilvēkiem.