Māris “spīdēja” kā pavisam jauna monēta. Viņa mamma Daina uzreiz saprata, ka dēlam dzīvē ir gadījies kāds svarīgs notikums un jautāja:
– Atzīsties, dēls, kas ar tevi noticis? Vai tu nokārtoji eksāmenu sesiju priekšlaicīgi? Dabūji prēmiju par labu darbu? Tev solīja jaunu amatu?
Uz visiem mātes minējumiem puisis tikai noliedzoši pakratīja galvu, bet apsolīja:
– Kad atnāks tētis, tad pateikšu.
Sieviete turpināja gatavot vakariņas, tikai nedaudz uztraucoties par gaidāmo ziņu no dēla. Patiesībā gudrā māte bija gandrīz pārliecināta, ka vēstis būs saistītas ar sievieti, kuru viņa pirms neilga laika nejauši bija ieraudzījusi kopā savu dēlu.
Viņš un nepazīstama jauniete gāja pa ielu, sadevušies rokās. Daina bažīgi vēroja abus no loga autobusā, kas sastrēgumu dēļ pārvietojās lēnāk nekā gājēji.
Sieviete redzēja, cik laimīgs izskatījās dēls un mazliet nomierinājās. Pēc tam viņa uzmanīgi vēroja Māri un saprata, ka viņa attiecības ar jauno sievieti veidojas bez grūtībām, neizraisot 20-gadīgajam vecajam studentam nekādas negatīvas emocijas.
Tagad Daina bija pārliecināta, ka dēls vēlas paziņot, ka ir iemīlējies, vai pat grib iepazīstināt vecākus ar savu izredzēto. Intuīcija un loģika sievieti nepievīla.
Kad ģimenes galva Armands atgriezās mājās, Māris paziņoja vecākiem:
– Mammu un tēti, es satiekos ar skaistu meiteni, mēs esam nolēmuši apprecēties.
– Lieliskas ziņas, dēls! vīrietis atbildēja. – Bet tu vispirms varētu vismaz
iepazīstināt mūs ar topošo vedeklu vai arī vēlies, lai mēs viņu pirmo reizi redzētu tikai kāzās, un tas būtu tāds kā pārsteigums?
Daina atbalstīja vīru:
– Patiešām, pēc divām nedēļām Ziemassvētkos ir trīs brīvdienas. Izvēlies datumu un uzaicini savu izredzēto pie mums ciemos, bet pagaidām pastāsti kaut ko par viņu, citādi es no ziņkārības nezināšu kur likties!
Māris bija patiesi iemīlējies. Viņš pats vēlējās dalīties informācijā par dievināto meiteni, tāpēc labprāt sāka stāstīt vecākiem par viņu.
– Manas līgavas vārds ir Dace Viņa strādā birojā, uz kurieni es nogādāju līgumus, un tur
mēs viens ar otru iepazināmies. Jau iepriekš brīdinu, ka viņai nav turīgu vecāku. Viņa uzauga ciemā, kur nebija pat skolas, tāpēc ģimenei nācās doties uz citu vietu, lai meitene pabeigtu vismaz deviņas klases. Saņemot sertifikātu par pamatizglītību, Dace pārcēlās uz dzīvi pilsētā un iekārtojās atbilstoši iespējām. Man ar Daci nav garlaicīgi, jo mums ir kopīgas intereses, turklāt viņa ir daudz lasījusi, klāstīja Māris.
Māte pavaicāja, cik Dacei ir gadu.
Māris nemeloja un atbildēja:
– Dace ir nedaudz vecāka par mani; viņai ir 23 gadi, bet viņa izskatās daudz jaunāka. Bet atšķirība ir vecumā ziņā taču nav svarīga, ja ir mīlestība!
Armands pamanījis sievas satraukumu, steidzās viņu mierināt:
– Dainīt, patiesībā trīs gadu vecuma starpība ir tikai nieks!
Ģimene ilgi apspriedās, domājot, kā sagaidīt Māra līgavu. Dažas dienas pirms plānotās iepazīšanās dēls pārsteidza vecākus ar vēl vienu ziņu.
– Iepazīšanās tiek pārcelta. Daces mammas saimniecībā šonedēļ gaidāma teliņa piedzimšana un viņa lūdza meitu atbraukt un palīdzēt, informēja Māris.
Daina noplātīja rokas:
– Ak, un mēs jau esam tik daudz ko sapirkušies, es pat nezinu, ko tagad darīt!
Tad Mārim galvā iešāvās neparasta doma.
– Brauksim pie Daces mammas ar visiem produktiem. Adrese man ir, puisis ierosināja.
Tēvs centās dēlu atrunāt, sakot, ka Daces mammai jau tā ir sarežģīta situācija saimniecībā, tāpēc nebūs pieklājīgi bez brīdinājuma ierasties viesos.
Tomēr māte atbalstīja dēlu.
– Armand, manuprāt, tā ir brīnišķīga ideja! Turklāt Māris var piezvanīt Dacei un
brīdināt viņu par mūsu vizīti. Ja Dace nepiekritīs, paliksim mājās un pārcelsim iepazīšanos. Bet līgava, iespējams, būs ar mieru, un tad mēs visi dosimies uz viņas dzimto ciemu, pauda Daina.
Lai kā arī Armanda mēģināja pārliecināt sievu un dēlu, tas nedeva rezultātus, un viņš galu galā padevās.
Māris izgāja no istabas, lai piezvanītu līgavai, ļoti drīz atgriezās un paziņoja: Dace un viņas mamma mūs gaidīs!
– Vai Dacei ir tēvs? pavaicāja Daina.
– Nē. Viņa teica, ka viņš jau sen kā miris, bet māte otrreiz vairs neapprecējās, atbildēja dēls.
Līdz tikšanās dienai atlikušās diena ģimenes pavadīja patīkamā satraukumā. Armands iekrāva bagāžniekā pārtiku un dāvanas, un viņi devās ceļā. Blakus sēdēja sieva, bet aizmugurē saviļņots Māris ar diviem puķu pušķiem – viens līgavai, otrs viņas mātei. Tuvojoties ciemam, kur dzīvoja mīļotā, līgavainis nosūtīja viņai ziņu, kā viņi bija vienojušies.
Pirms vēl Armands bija atradis īsto māju, Dace steidzās atvērt vārtus, lai mašīnu varētu iedzīt taisni pagalmā.
Tomēr neviens pat nespēja iedomāties, ka iepazīšanās kļūs par ļaunāko murgu it visiem iesaistītajiem.
Kad Māra tēvs ieraudzīja dēla līgavu, kas iznāca viņus sagaidīt, viņam tik tikko izdevās
apvaldīt emocijas; vīrietis nespēja noticēt savām acīm.
Viņš lūkojās uz Daci, un viņam pakrūtē kaut kas iekņudējās. Kad no mājas iznāca meitenes māte, Armands pavisam apstulba – tā bija viņa pirmā sieva Laila, bet Dace izskatījās tieši tāpat kā viņas mamma jaunībā!
To, ka Daces tēvs ir miris, meitai bija pastāstījusi māte. Bet tas neatbilda patiesībai – viņš savu pirmo sievu un mazo meitiņu pirms vairāk nekā 20 gadiem bija pametis. Tādējādi atklājās asinis stindzinoša patiesība – Dace ir Māra pusmāsa!
Armands pavēlēja visiem līdzbraucējiem nekavējoties kāpt atpakaļ mašīnā. Sākumā viņi līdz galam nesaprata, kas noticis, taču paklausīja. Pa ceļam Armands sievai un dēlam izstāstīja taisnību.
Māris bija galīgi sagrauts – kaut kas tāds viņam nebija rādījies pat šausmīgākajos sapņos! Visu ceļu mājup jaunais vīrietis klusēja un sēdēja sakņupis un saķēris galvu. Pār viņa vaigiem nerimstoši ritēja asaras…
Kas notika tālāk, par to vēsture klusē. Bet varbūt tu vari izdomāt šā stāsta nobeigumu? Laipni aicināts izpaust savu rakstīšanas talantu komentāros!