Marija Garsija un viņas vīrs Migels Restrepo iepazinās Kolumbijas ielās. Viņi abi bija narkotiku atkarīgi un abi bija gatavi padoties. Viņu dzīves ritēja arvien lejup, bet, kļūstot par atbalstu viens otram, viņi atrada spēkus pārvarēt savu neatkarību. Pēc 22 gadiem viņi vēl arvien dzīvo tajā pašā vietā, kur atrada sev pajumti, pašos grūtākajos laikos. Viņu māja – pati laimīgākā vieta uz pasaules priekš abiem, neskatoties uz to, kas tā ir kanalizācijas aka.
Kolumbija – bīstama vieta ar augstu noziedzības līmeni un narkotiku tirdzniecību.
Pārim nebija ne naudas, ne tuvinieku, kuri varēja viņiem palīdzēt. Tādēļ viņi atrada jumtu zem galvas…noteku akā.
Viņi izjuta pastāvīgu trūkumu, bet galvenais – viņi bija viens ar otru.
Tieši šeit pāris varēja atteikties no narkotikām un viņu dzīve sāka uzlaboties.
Likās, pēc tā, ka viņu dzīve uzlabojas, viņi varēja atrast sev daudz pienācīgāku dzīvesvietu.
Bet, pēc 22 gadiem viņi vēl joprojām šeit.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk