Pēdējā laikā barošana ar krūti sabiedrībā ir izraisījusi asas diskusijas. Diez vai vēl kāds šaubās, ka tas ir dabīgs un nepieciešams process. Taču, ja kādreiz mammas, kā likums, ar saviem mazuļiem darbojās aiz guļamistabas durvīm, tad šodien viņas aizvien biežāk sāk aktīvu dzīves veidu uzreiz pēc dzemdībām un bieži bērnu nākas barot svešu cilvēku acu priekšā.
Keterīna Klarka no Austrālijas paspīdēja ne tikai ar to, ka nekautrējās citiem demonstrēt krūts barošanas procesu. Kritikas vilnis nāca pār sievieti, kad viņa ievietoja tīklā sava dēla Raidera fotogrāfiju.
Zēnam jau ir 4 gadi, bet māte viņu joprojām baro ar krūti un uzskata, ka tas ir pilnīgi dabiski.
Cilvēki burtiski apbēra sievieti ar sašutuma pilniem komentāriem, daži viņu pat nosauca par izvirtuli.
Viņa nolēma, ka dēls pats izdomās līdz kādam vecumam viņam ir vajadzīgs mātes piens.
”Es viņu nebaroju pastāvīgi, – atbildē rakstīja sieviete. – Kad baroju savu jaunāko dēlu, kuram ir 19 mēneši, vecākais arī grib nedaudz”.
Sieviete saka, ka barošanas brīdī ar saviem bērniem jūt īpaši spēcīgu emocionālu saiti un nesaprot, kādēļ cilvēki ar tādu naidu reaģē uz viņas rīcību.
Keterīna nezin, kad viņas bērni paši atteiksies no krūts piena, bet negrasās atradināt ar varu: ”Man nedaudz ir žēl to cilvēku, kuri man raksta, ka rīkojos nepareizi. Īpaši sāpīgi ir lasīt sieviešu komentārus. Droši vien, viņas pašas kautrējas barot ar krūti un uzskata, ka tas ir kaut kas ļoti nepieklājīgs. Ceru, ka tas drīz mainīsies”.
Barojoša māte – viens no skaistākajiem skatiem, kas zināms cilvēcei; dzīvības, rūpju un mīlestības simbols, ko attēlo gan mākslinieki, gan tēlnieki. Tomēr reālajā dzīvē daudzi uzskata, ka jaundzimušā barošana ir intīms process, sava veida nepieciešama medicīniskā procedūra, kuras laikā jāievēro zināmi noteikumi.
Ko jūs par to domājat?