Mēs ar līgavaini nodzīvojām kopā gandrīz trīs gadus. Man patika viņa vīrišķīgās īpašības un gribēju ar viņu izveidot ģimeni. Četrus mēnešus pēc mūsu iepazīšanās viņš ar visām mantām pārcēlās pie manis, savu pieredzi atklāj 43 gadus vecā Marina.
Es uzreiz sapratu, ka viņam nav naudas, bet cerēju, ka nākotnē viņš nopelnīs. Viņš ir fotogrāfs un ārštata mākslinieks, taču darba un naudas viņam nebija. Dzīvoja galvenokārt uz mana rēķina. Es viņam uzdāvināju datoru, lai viņš varētu strādāt pie saviem projektiem. Kamēr mēs devāmies braucienos saistībā ar manu darbu, iegādājos viņam arī citas lietas.
Sākumā viss bija labi, viņš bija gandarīts par mūsu attiecībām un viņu viss apmierināja. Tad kļuva grūti: viņam vienmēr bija jāiejaucas manās lietas un jādod padoms. Tas bija ļoti kaitinoši, jo viņš orientējas burtiski visās lietās. Mēs bieži strīdējāmies par visu, bet šķirties es no viņa negribēju. Es domāju, iespējams, ka ar mani kaut kas nav kārtībā, varbūt es uz viņu izdaru lielu spiedienu.
Dzīvesbiedrs allaž veltīja man pārmetumus. Viņš varēja man uzkliegt gluži ne par ko un ļoti bieži atkārtoja: “Paskaties uz sevi! Vai tu domā, ka esi ideāla?!”
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk