Viņš nekādi nevarēja saimainīt dzīvokli, jo bijusī laulene tam pastāvīgi traucēja. Galu galā viņam tas apnika – vīrietis nolēma pārcelties uz citu pilsētu, paņemot līdzi savu māti.
Tur viņš satika sievieti, kas kļuva par viņa dzīvesbiedri. Līdzko kaimiņiene uzzināja, ka bijušajam vīram izdevies uzlabot savu dzīvi, viņa kļuva pavisam nejauka.
Šī dāma dusmojās arī uz mani un manu māti. Jāmin, ka tēvocis Juris mums abām vienmēr palīdzēja saimniecības darbos. Vai nu spuldzīte bija jānomaina, vai ūdenskrāns jāsalabo. Bet es savukārt viņam sniedzu padomu datorlietās.
Un tikai nesen tēvocis nopirka māju. Visas savas lietas uz jauno dzīvesvietu viņš nogādāja ar kravasmašīnu, bet pats atbrauca pakaļ savai mātei un devās uz jauno mājokli.
Mēs ar mammu nospriedām, ka droši vien vīrietis steigā aizmirsis izmest atkritumus. Bet kaimiņiene demonstratīvi bija paņēmusi šo atkritumu spaini un nolikusi pie mūsu durvīm.
Vēstījums bija skaidrs: “Ja jūs ar viņu esat tādi draugi, iznesiet miskasti viņa vietā!”
Mana māte ir laipna un nemīl ne ar vienu strīdēties. Es aizgāju un izmetu atkritumus, bet tukšo spaini noliku pie kaimiņienes durvīm.
“Meitiņ, ar tādu kaimiņieni labāk nesasieties. Viņa to tikai vien gaida, ka mēs atnāksim un sāksim viņai izvirzīt pretenzijas par šo atkritumu spaini,” sacīja mana māte. Un, manuprāt, viņai ir taisnība.
Ko tu domā par šo stāstu? Vai māte un meita rīkojās pareizi, nesarīkojot skandālu kaimiņienei? Būsim gandarīti par tavu viedokli!